Čārlzs Kērtiss

Čārlzs Kērtiss; Charles Curtis
	31. ASV viceprezidents
	Amatā; 1929. gada 4. marts — 1933. gada 4. marts
Prezidents	Herberts Hūvers
Priekštecis	Čārlzs Doss
Pēctecis	Džons Nenss Gārners
	ASV senators no Kanzasas
	Amatā; 1907. gada 29. janvāris — 1913. gada 4. marts
Priekštecis	Alfrēds Bensons
Pēctecis	Viljams Hauards Tompsons
	Amatā; 1915. gada 4. marts — 1929. gada 3. marts
Priekštecis	Džozefs Bristovs
Pēctecis	Henrijs Džastins Allens
Dzimšanas dati	1860. gada 25. janvārī; Topīka, Kanzasas teritorija, ASV
Miršanas dati	1936. gada 8. februārī (76 gadu vecumā); Vašingtona, ASV
Politiskā partija	Republikāniskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Ennija Bērda
Bērni	3
Profesija	politiķis, inženieris, uzņēmējs
Paraksts

Čārlzs Kērtiss (angļu: Charles Curtis; dzimis 1860. gada 25. janvārī, miris 1936. gada 8. februārī) bija amerikāņu advokāts un republikāņu politiķis no Kanzasas, kurš no 1929. līdz 1933. gadam bija ASV 31. viceprezidents, ASV prezidenta Herberta Hūvera vadībā. No 1907— 1913, 1915—1929 bija ASV senators no Kanzasas štata.

Kērtiss bija pirmais indiānis un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem ASV federālajā izpildvarā.^[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čārlzs Kērtiss dzimis 1860. gada 25. janvārī Topīkā, Kanzasas štatā. Viņa tēvs Orens Kērtiss bija angļu, skotu un velsiešu izcelsmes^[2] un māte Elena Papina bija kanzas, oseidžu, potavatomi indiāņu un franču izcelsmes.^[3] Kērtisa pirmie vārdi zīdaiņa vecumā bija franču un kanzas valodā — abās valodās, ko viņš iemācījās no savas mātes. Viņa nomira 1863. gadā, kad viņam bija 3 gadi, bet pēc tam viņš kādu laiku dzīvoja pie saviem vecvecākiem no mātes puses Kanzas indiāņu rezervātā un atgriezās pie viņiem vēlākos gados. Viņš iemācījās mīlēt sacīkšu zirgus un vēlāk bija ļoti veiksmīgs žokejs prēriju zirgu sacīkstēs.^[4]

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interese, ko Kērtiss izrādīja par zirgu skriešanās sacīkstēm, izpaudās arī viņa politiskajā karjerā.^[5] Republikāņi viņu ievēlēja Pārstāvju palātā, un viņš tika atkārtoti ievēlēts uz sešiem turpmākajiem termiņiem. Kalpojot Kongresā, Čārlzs Kērtiss palīdzēja pieņemt likumprojektu ar nosacījumiem, kas ietvēra zemes nodrošināšanu piecām Oklahomas civilizētajām ciltīm. Viņš uzskatīja, ka indiāņi varētu gūt labumu no izglītības, asimilācijas un pievienošanās civilizētai sabiedrībai. Valdība mēģināja viņus pārliecināt pieņemt Eiropas un Amerikas kultūru. Veicot šo uzdevumu, daži administratori bija aizgājuši pārāk tālu, apdraudot un iznīcinot asimilējamo indiāņu ģimenes.

1907. gadā Kanzasas štata likumdevēji Kērtisu ievēlēja ASV Senātā. 1912. gadā demokrāti uzvarēja štata parlamenta vēlēšanās un Kērtisa vietā ievēlēja savu pārstāvi Senātā. 1913. gadā tika pieņemts ASV konstitūcijas septiņpadsmitais labojums, kas paredzēja senatoru tiešas ievēlēšanas tautas balsojumā. 1914. gadā vēlētāji ievēlēja Kērtisu par senatoru. Šajā amatā viņš palika līdz ievēlēšanai par viceprezidentu. Kērtiss bija arī Senāta vairākuma vadītājs no 1925. līdz 1929. gadam.

1928. gadā Kērtiss tika ievēlēts par ASV viceprezidentu. Neilgi pēc Lielās depresijas sākuma viņš apstiprināja piecu dienu darba nedēļu bez algas samazinājumiem.^[6]

1932. gadā Kērtisa viceprezidentūras laikā ASV rīkoja X vasaras olimpiskās spēles, kas notika Losandželosā. Tāpat šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras neapmeklēja valsts pirmā persona, šajā gadījumā ASV prezidents Herberts Hūvers, līdz ar to Kērtiss oficiāli atklāja šīs spēles.