Pāriet uz saturu

Kelvins Kūlidžs

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Džons Kelvins Kūlidžs jr.
John Calvin Coolidge, Jr.
30. ASV prezidents
Amatā
1923. gada 2. augusts — 1929. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Čārlzs Doss
Priekštecis Vorens Hārdings
Pēctecis Herberts Hūvers
29. ASV viceprezidents
Amatā
1921. gada 4. marts — 1923. gada 2. augusts
Prezidents Vorens Hārdings
Priekštecis Tomass Māršals
Pēctecis Čārlzs Doss
48. Masačūsetsas gubernators
Amatā
1919. gada 2. janvāris — 1921. gada 6. janvāris
Priekštecis Semjuels V. Makols
Pēctecis Čenings H. Kokss
Dzimšanas dati 1872. gada 4. jūlijs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Plimuta, Vērmonta, ASV
Miršanas dati 1933. gada 5. janvārī (60 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Northemptona, Masačūsetsa, ASV
Politiskā partija Republikāniskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Greisa Gudhjū Kūlidža
Profesija jurists, valstsvīrs
Augstskola Amhersta koledža
Paraksts

Džons Kelvins Kūlidžs jaunākais (angļu: John Calvin Coolidge, Jr.; dzimis 1872. gada 4. jūlijā, miris 1933. gada 5. janvārī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmitais prezidents (1923—1929), pārstāvot Republikānisko partiju. Sākotnēji viņš bija republikāņu jurists no Vērmontas, bet drīz vien strauji veidoja savu politisko karjeru Masačūsetsā, kļūstot par štata gubernatoru. Viņš nokļuva visas valsts uzmanības centrā 1919. gadā Bostonas policistu streika laikā. 1920. gadā viņu ievēlēja par 29. viceprezidentu, bet 1923. gadā pēc prezidenta Vorena Hārdinga nāves Kūlidžs kļuva par prezidentu un 1924. gadā tika ievēlēts uz vēl vienu pilnu termiņu.[1]

Kūlidžs bija pazīstams ar savu atturīgo un lakonisko stilu, kas viņam deva iesauku Silent Cal (“Klusais Kels”).[2] Viņa prezidentūras laikā ASV piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, kas pazīstams kā Roaring Twenties. Kūlidžs atjaunoja sabiedrības uzticību Baltajam namam pēc skandāliem iepriekšējo administrāciju laikā, samazināja nacionālo parādu un uzlaboja diplomātiskās attiecības, tostarp atjaunoja attiecības ar Meksiku. Viņa valdīšanas stilu raksturoja atgriešanās pie 19. gadsimta pasīvās prezidentūras,[3] un viņš savu pilnvaru termiņu noslēdza ar ievērojamu popularitāti.[4][5] Taču Lielā depresija, kas sākās neilgi pēc viņa prezidentūras 1929. gadā, aizēnoja šī perioda sasniegumus.

Bērnība un izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Kelvins Kūlidžs jaunākais dzimis 1872. gada 4. jūlijā Plimutā, Vermontā, Amerikas Svienotajās Valstīs. Viņš uzauga lauku vidē, kur viņa tēvs Džons Kelvins Kūlidžs vecākais (1845–1926) bija veiksmīgs zemnieks un sabiedriskais darbinieks, pildot tiesneša un nodokļu iekasētāja pienākumus.[6] Kūlidža māte Viktorija Džozefīne Mūra (1846–1885) nomira, kad viņam bija 12 gadi, un viņa māsa Abigeila Greisa Kūlidža (1875–1890) nomira dažus gadus vēlāk. Šie notikumi atstāja dziļu iespaidu uz jauno Kūlidžu, veidojot viņa raksturu un dzīves uztveri.

Kūlidžs mācījās vietējās skolās — Blekriveras akadēmijā (Black River Academy) un Sentdžonsburijas akadēmijā (St. Johnsbury Academy). Pēc šo skolu apmeklēšanas Kūlidžs iestājās Amhersta koledžā, Masačūsetsā, kuru absolvēja 1895. gadā ar pagodinājumu (cum laude). Studiju laikā viņš bija pazīstams ar savu centību un interesi par politiku un debatēm. Pēc koledžas viņš studēja tiesību zinātni un 1897. gadā tika uzņemts advokātu kolēģijā, uzsākot jurista karjeru Northamptonā, Masačūsetsā. Viņa juridiskā izglītība un prakse kalpoja par pamatu turpmākajai politiskajai karjerai.

Politiskā karjera pirms prezidentūras

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kelvins Kūlidžs 1919. gadā

Kelvins Kūlidžs savu politisko karjeru sāka Masačūsetsas štata likumdošanā. 1907. gadā viņu ievēlēja Masačūsetsas Pārstāvju palātā, kur viņš izcēlās ar savu stingro nostāju fiskālajos jautājumos un atbalstu ierobežotai valdības iejaukšanās procesam politikā. Vēlāk viņš ieņēma dažādus amatus Masačūsetsas administrācijā, tostarp no 1914. gada janvāra līdz 1915. gada janvārim Masačūsetsas štata Senāta prezidenta krēslu.

1918. gadā Kūlidžs tika ievēlēts par Masačūsetsas gubernatoru. Šajā laikā iezīmējās viens no nozīmīgākajiem notikumiem viņa politiskajā karjerā — 1919. gada Bostonas policistu streiks. Policisti pieprasīja labākus darba apstākļus un lielākas algas, taču Kūlidžs stingri nostājās pret viņu prasībām, argumentējot, ka streiks apdraud sabiedrības drošību. Viņa lēmums nepieļaut kompromisu un piesaistīt nacionālo gvardi, lai atjaunotu kārtību, izpelnījās gan kritiku, gan atzinību. Šī rīcība padarīja Kūlidžu par nacionālu varoni un nostiprināja viņa reputāciju kā stingru, bet principālu līderi.

1919. gadā Kūlidžs tika izraudzīts par Republikāniskās partijas kandidātu viceprezidenta amatam prezidenta Vorena Hārdinga vēlēšanu biļetenā. Pēc Hārdinga uzvaras prezidenta vēlēšanās Kūlidžs kļuva par 29. ASV viceprezidentu. Šajā amatā viņš galvenokārt pildīja simboliskas funkcijas un ievēroja Hārdinga administrācijas politisko kursu, kas bija vērsts uz ekonomisko attīstību un valdības iejaukšanās ierobežošanu. Viceprezidenta amatā Kūlidžs kļuva zināms ar savu atturīgo un lakonisko stilu, kas atbilda viņa iesaukai Silent Cal (“Klusais Kels”).

Lai gan Hārdinga prezidentūras laikā Kelvina Kūlidža loma bija ierobežota, taču viņš saglabāja savu reputāciju kā uzticams un cienījams politiķis. Šis amats kļuva par nozīmīgu soli ceļā uz prezidenta krēslu pēc Hārdinga pēkšņās nāves 1923. gadā.

Prezidentūra (1923–1929)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kelvins Kūlidžs kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu 1923. gada 2. augustā pēc prezidenta Vorena Hārdinga pēkšņās nāves no miokarda infarkta. Tajā laikā Kūlidžs atradās Vērmontā, sava tēva mājās. Kūlidža tēvs, kurš bija tiesnesis, oficiāli nodeva viņam prezidenta zvērestu, padarot Kūlidžu par vienu no nedaudzajiem prezidentiem, kas inaugurēti ārpus Vašingtonas. Kūlidža pirmie uzdevumi bija saistīti ar sabiedrības uzticības atjaunošanu pēc Hārdinga administrācijas korupcijas skandāliem, tostarp Teapot Dome lietas.

Kūlidža prezidentūras laikā ASV piedzīvoja ievērojamu ekonomikas izaugsmi, kas kļuva pazīstama kā Roaring Twenties. Viņš ievēroja konservatīvu fiskālo politiku, kas bija vērsta uz valdības izdevumu samazināšanu un nodokļu mazināšanu. Kūlidžs uzskatīja, ka valdībai saimniecībā jāiejaucas minimāli, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Viņa vadībā tika samazināts valsts parāds un ieviestas reformas, kas sekmēja biznesa attīstību. Tomēr šī politika arī radīja ievērojamu ienākumu nevienlīdzību un ignorēja iespējamos riskus, kas vēlāk izraisīja Lielo depresiju.

Ārpolitikā Kūlidžs turpināja izolacionisma kursu, kas bija raksturīgs pēc Pirmā pasaules kara. Viņš izvairījās no iesaistīšanās starptautiskajos konfliktos un uzsvēra nepieciešamību saglabāt ASV neitralitāti. Vienlaikus viņa administrācija atbalstīja diplomātiskos līgumus, piemēram, Briāna-Keloga paktu, kas veicināja miera saglabāšanu un starptautisko konfliktu risināšanu bez kara.

Kūlidžs bija pazīstams ar savu atturīgo un lakonisko raksturu, kas viņam deva iesauku Silent Cal (“Klusais Kels”). Viņš reti piedalījās sabiedriskos pasākumos un izvairījās no gariem publiskiem paziņojumiem, taču viņa asprātīgās un īsās piezīmes kļuva populāras. Šis komunikācijas stils bija savdabīgs pretstats dinamiskākajiem politiķiem, tomēr tas palīdzēja viņam saglabāt sabiedrības cieņu un popularitāti.

1924. gada prezidenta vēlēšanās Kūlidžs tika nominēts kā Republikāniskās partijas kandidāts. Viņš pārspēja savus konkurentus, demokrātu Džonu Viljamu Deivisu un progresīvo kandidātu Robertu Lafolletu, iegūstot pārliecinošu uzvaru. Viņa prezidentūras otrajā termiņā tika turpināta ekonomiskā politika, kas veicināja uzņēmējdarbības izaugsmi, kā arī saglabāts izolacionisma kurss ārpolitikā.

Kūlidža prezidentūras noslēgums sakrita ar pieaugošajām ekonomiskajām problēmām, kas izpaudās 1929. gada Lielās depresijas sākumā, taču viņa personīgā popularitāte palika augsta arī pēc amata atstāšanas.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Calvin Coolidge» (angļu). Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2024-12-29.
  2. ↑ «Calvin Coolidge» (angļu). Miller Center. Skatīts: 2024-12-29.
  3. ↑ Sobel, Robert. Coolidge: An American Enigma, 1998. 14. lpp. ISBN 0-89526-410-2.
  4. ↑ McCoy, Donald. Calvin Coolidge: The Quiet President, 1967. 420—421. lpp. ISBN 0-945707-23-1.
  5. ↑ Greenberg, David. Calvin Coolidge. The American Presidents Series, 2006. 49—53. lpp. ISBN 0-8050-6957-7.
  6. ↑ Sobel, Robert. Coolidge: An American Enigma. Regnery Publishing, 1998. 22. lpp. ISBN 978-0895264107.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Džordžs Vašingtons (1789–1797)
  2. Džons Adamss (1797–1801)
  3. Tomass Džefersons (1801–1809)
  4. Džeimss Medisons (1809–1817)
  5. Džeimss Monro (1817–1825)
  6. Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829)
  7. Endrū Džeksons (1829–1837)
  8. Martins Van Burens (1837–1841)
  9. Viljams Herisons (1841)
  10. Džons Tailers (1841–1845)
  11. Džeimss Polks (1845–1849)
  12. Zekerijs Teilors (1849–1850)
  13. Milards Filmors (1850–1853)
  14. Frenklins Pīrss (1853–1857)
  15. Džeimss Bjūkenens (1857–1861)
  16. Abrahams Linkolns (1861–1865)
  17. Endrū Džonsons (1865–1869)
  18. Uliss Grānts (1869–1877)
  19. Raterfords Heizs (1877–1881)
  20. Džeimss Gārfīlds (1881)
  21. Česters Arturs (1881–1885)
  22. Grovers Klīvlends (1885–1889)
  23. Bendžamins Herisons (1889–1893)
  24. Grovers Klīvlends (1893–1897)
  25. Viljams Makinlijs (1897–1901)
  26. Teodors Rūzvelts (1901–1909)
  27. Viljams Tāfts (1909–1913)
  28. Vudro Vilsons (1913–1921)
  29. Vorens Hārdings (1921–1923)
  30. Kelvins Kūlidžs (1923–1929)
  31. Herberts Hūvers (1929–1933)
  32. Franklins Rūzvelts (1933–1945)
  33. Harijs Trumens (1945–1953)
  34. Dvaits Eizenhauers (1953–1961)
  35. Džons Kenedijs (1961–1963)
  36. Lindons Džonsons (1963–1969)
  37. Ričards Niksons (1969–1974)
  38. Džeralds Fords (1974–1977)
  39. Džimijs Kārters (1977–1981)
  40. Ronalds Reigans (1981–1989)
  41. Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993)
  42. Bills Klintons (1993–2001)
  43. Džordžs Volkers Bušs (2001–2009)
  44. Baraks Obama (2009–2017)
  45. Donalds Tramps (2017–2021)
  46. Džo Baidens (2021–2025)
  47. Donalds Tramps (2025—pašlaik)
ASV prezidenta zīmogs
Džons Adamss • Tomass Džefersons • Ārons Bers • Džordžs Klintons • Denjels D. Tompkinss • Džons Kelhūns • Martins Van Burens • Ričards Džonsons • Džons Tailers • Džordžs M. Dalass • Milards Filmors • Viljams R. Kings • Džons K. Brekinridžs • Hanibals Hemlins • Endrū Džonsons • Šailers Kolfakss • Henrijs Vilsons • Viljams E. Vīlers • Česters Arturs • Tomass Hendrikss • Levi Mortons • Edlejs Stīvensons • Gerets Hobārts • Teodors Rūzvelts • Čārlzs Fērbenkss • Džeimss Šērmens • Tomass Māršals • Kelvins Kūlidžs • Čārlzs Doss • Čārlzs Kērtiss • Džons Gārners • Henrijs Voless • Harijs Trumens • Albens Bārklijs • Ričards Niksons • Lindons Džonsons • Hjūberts Hamfrijs • Spiro Agņū • Džeralds Fords • Nelsons Rokfellers • Volters Mondeils • Džordžs H. V. Bušs • Dens Kveils • Els Gors • Diks Čeinijs • Džo Baidens • Maiks Penss • Kamala Harisa • Džeimss D. Venss
ASV prezidenta ģērbonis
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kelvins_Kūlidžs&oldid=4212033"