Valdšteins dzimis ebreju ģimenē Ņujorkā 1856. gada 30. martā. Viņš ieguvis izglītību Kolumbijas Universitē (beidzis 1873. gadā) un studējis arī Heidelbergā (beidzis 1875. gadā). 1880. gadā Valdšteins kļuva par Kembridžas Universitātes klasiskās arheoloģijas pasniedzēju, bet 1883. gadā — par universitātes rektoru.[2] No 1883. līdz 1889. gadam viņš bija Ficviljama muzeja direktors. 1889. gadā Valdšteins tika uzaicināts uz Atēnām kļuva par Karaļa koledžas biedru.[2] 1895. gadā Valdšteins atgriezās Anglijā kā Sleidas tēlotājmākslas profesors Kembridžā; viņš šo amatu ieņēma līdz 1901. gadam. Uzturēšanās laikā Atēnās Valdšteins vadīja Amerikas Arheoloģiskā institūta izrakumus senā Platejas vietā Eretrijā. Viņš, kā apgalvo, ir atradis Aristoteļa kapavietu. Vēlāk Valdšteins izveidoja starptautisku komiteju Herkulānas izrakumu veicināšanai.
1912. gadā viņš Valdšteins iecelts bruņinieku kārtā. 1909. gadā viņš apprecējās ar Florenci. Viņiem piedzima viens dēls un viena meita.[3] 1918. gadā Valdšteins nomainīja savu uzvārdu uz Valstons. Miris 1927. gadā, dodoties kruizā pa Vidusjūru.[2]