Pāriet uz saturu

Ēriku dzimta

Vikipēdijas lapa
Ēriku dzimta
Grīņa sārtene (Erica tetralix)
Grīņa sārtene (Erica tetralix)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaĒriku dzimta (Ericaceae)
Ēriku dzimta Vikikrātuvē

Ēriku dzimta (Ericaceae) ir ziedaugu dzimta, kuras pārstāvji visbiežāk aug skābās un neauglīgās augsnēs. Ēriku dzimta ir liela ziedaugu dzimta un sastāv no aptuveni 4000 sugām, kas sadalītas 126 ģintīs.[1]

Ēriku dzimtas pazīstamākās augu ģintis un sugas ir dzērvenes, mellenes, zilenes, acālijas, rododendri, ērikas, virši.

Augi ir ar aktinomorfiem, kātainiem divdzimumu, retāk – viendzimuma ziediem, ar augšēju vai apakšēju sēklotni un divām seglapām. Zieda vainagu un kausu parasti veido 3–8 saaugušas vainaglapas un 4–5 kauslapas. Ziedi var būt vientuļi vai sakārtoti ķekaros. Parasti vienmājas, retāk – divmāju.[2] Lapas vienkāršas, veselas, parasti – kātainas un ādainas, ar plūksnainu dzīslojumu. Biežāk izkārtotas pamīšus, retāk – pretēji vai mieturos, bez pielapēm. Lapu forma var būt no lineāras un izliektas līdz platai un plakanai. Auglispogaļa, kaulenis vai oga. Sēklas ir mazas, barības vielas tajās uzkrājas endospermā, galvenokārt tie ir lipīdi.[2]

Gandrīz visi ēriku dzimtas augi ir acidofili - skābā vidē augoši un tādēļ spēj augt ar slāpekli nabadzīgās purvainās vai smilšainās augsnēs, jo tiem raksturīga endotrofiska erikoīdā mikoriza un trūkstošās barības vielas tiem piegādā šādā vidē augošas mikorizas sēnes.[2]

Latvijā ir sastopamas šādas ēriku dzimtas ģintis un sugas:[2][3]

  1. Stevens, P. F. (2001 onwards). Angiosperm Phylogeny Website. Version 9, 2008. gada 9. jūnijs. (angliski)
  2. 1 2 3 4 NacEnc. Ēriku dzimta
  3. «Ēriku dzimta - Ericaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-02-17.
  4. «melleņu ģints». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2024-02-17.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]