Ķīnas cekulainais suns
| Ķīnas cekulainais suns | |
|---|---|
 |
|
| Izcelsme | Ķīna |
| Īpašības | |
| Svars | 4,5 - 5,9 kg |
| Augstums skaustā | Tēviņi: 28 - 33 cm |
| Mātītes: 23 - 30 cm | |
| Apmatojuma veids | kails, ar garu apmatojumu uz galvas, astes un kājām vai pūkains apmatojums uz visa ķermeņa |
| Krāsa | dažādas krāsas un toņu kombinācijas |
| Metiena lielums | 2 - 4[1] kucēns(-i) |
| Dzīves ilgums | 10 - 14 gadi[1] |
| Suns Canis lupus familiaris |
|
Ķīnas cekulainais suns ir maza auguma dekoratīvo suņu šķirne, kuras izcelsmes valsts ir Ķīna. Ir divi šo suņu paveidi: kailie, kuriem apmatojums ir saglabājies tikai uz galvas, ķepām un astes, un spalvainie jeb pūkainie, kuriem ar mīkstu, maigu pagaru apmatojumu klāts viss ķermenis. Ķīnas cekulainajam sunim katrā metienā piedzimst vismaz viens pūkainis. Kailajam paveidam iztrūkst pilns zobu komplekts.[2]
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķīnas cekulainie suņi gadsimtiem ilgi dzīvojuši Ķīnā, plašāku atzinību gūstot Haņu dinastijas valdīšanas laikā.[2] Senākie apraksti ķīniešu valodā saglabājušies no 13. gadsimta.[3]Ķīnieši vienmēr ir augstu vērtējuši šo šķirni un arī mūsdienās tā simbiolizē saimnieku labklājību. Tas ir bijis uzticīgs pavadonis gan jūrniekiem, gan imperatoriem. Ārpus Ķīnas suņi sāka parādīties kopā ar Ķīnas jūrniekiem, sākot ar apmēram 1530. gadu.[4] Eiropas 18. un 19. gadsimta ceļotāji un jūrnieki savās dienasgrāmatās un aprakstos bieži piemin, ka Ķīnas cekulainos suņus lielā skaitā var sastapt Āfrikas un Āzijas lielo ostu pilsētās.[3] Ap 19. gadsimta vidu Ķīnas cekulainais suns parādās dažādos Eiropas mākslinieku mākslas darbos.[4] Pirmais Ķīnas cekulainais suns Lielbritānijā tika ievests 1881. gadā. Sākumā briti dīvainos sunīšus, kam apmatojums aug tikai uz galvas, ķepām un astes, uzskatīja par kārtējiem Austrumu brīnumiem un iemitināja zoodārzā, kur tos nāca aplūkot daudzi ļaudis. Ar laiku angļi šādu suni sāka vēlēties arī sev mājās.[5] Lielbritānijas Ķīnas cekulainā suņa klubi savas pūles veltīja tam, lai izveidotu noteiktus šķirnes standartus. Tika izveidoti divi šo suņu tipi – brieža tips (straujš, neliels sunītis ar smalkiem kauliem) un kobi tips (druknāks, smagnējāku ķermeni un kauliem). Līdz pat 1984. gadam Lielbritānija neatdzina pūkaino Ķīnas cekulaino suni.[3] Diemžēl jau pēc dažiem gadu desmitiem cilvēku sajūsma noplaka, un sākās šķirnes popularitātes noriets. Pagājušā gadsimta 1960. gados Rietumu pasaulē esot darbojusies tikai viena vērā ņemama Ķīnas cekulaino suņu audzētava, un tā pati nevis Eiropā, bet ASV.[5] Pamazām šķirne izplatījās pa visu Rietumu pasauli. Mūsdienās šī ir populāra dekoratīvo suņu šķirne, kas sastopama daudzās valstīs, Latviju ieskaitot.
Pasaulē ir vairākas kailo suņu šķirnes, kas sastopamas dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Zinātniekiem nav vienprātības par šo šķirņu izcelsmi un savstarpējo saistību. Ir vēsturnieki, kas šo šķirņu izcelsmi cenšas apvienot, bet ir vēstrunieki, kas katras šķirnes izcelsmi nodala vienu no otras. Ķīnas cekulainais suns, lai arī ir mazāks, tomēr ir ļoti līdzīgs Meksikas kailajam sunim. Šķirņu vēsturnieki joprojām nespēj vienoties, kura šķirne no kuras ir cēlusies.[4][3] Meksikas teritorijā atrastais suņa galvaskauss liecina, ka šie suņi šajā reģionā ir dzīvojuši jau 1500. gadā p.m.ē. un tas nozīmē, ka, ja Ķīnas suņi un Meksikas suņi ir savstarpēji radniecīgi, tad tie cēlušies no Meksikas suņiem. Vecākie Ķīnas teritorijā atrastie suņu kauli ir par 2000 gadiem jaunāki. Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka visām kailo suņu šķirnēm priekštecis ir dzīvojis Āfrikā,[6] jo šajā kontinentā dzīvoja vairāki kailo suņu veidi - Abesīnijas tuksnešu suns, turku greihaunds, Āfrikas ziloņu suns, Indijas dzinējsuns u.c.
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķīnas cekulainā suņa augstums skaustā ir 28—32 cm, kuces 22—30 cm. Suņa svars nedrīkst pārsniegt 5,5 kg. Kailo suņu āda ir maiga un gluda, vienkrāsaina vai raiba, iespējamas visdažādākās krāsas. Maigā un jutīgā āda regulāri jāieziež ar krēmu, lai pasargātu no izžūšanas, vasarā nepietiekami pigmentēta āda cieš no saules stariem, tādēļ jālieto speciāli losjoni. Ziemā ieteicams uzvilkt siltas suņu drēbes, lai salā suns nesaaukstētos.
Pūkainajiem Ķīnas cekulainajiem suņiem apmatojumu ir uz visa ķermeņa. Apmatojums nepārtraukti aug un līdz ar to tas regulāri jāķemmē, lai nesaveļas. Ķīnas cekulainā suņa apmatojuma krāsa iespējama vairākās variācijās un nokrāsās.
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķīnas cekulainais suns ir ļoti orientēts uz savu saimnieku, aktīvs un draudzīgs. Tā raksturs dzīvespriecīgs un rotaļīgs un tas viegli pakļaujas dresūrai. Šie suņi labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem. Šīs šķirnes suņi var nodzīvot ilgu mūžu, līdz pat 15 gadiem un vairāk.[7] Pret nepazīstamiem cilvēkiem izturas piesardzīgi. Ar bērniem sadzīvo labi, ja vien tiek ievērots mierīgs līdzāspastāvēšanas princips. Ķīnas cekulainajiem suņiem nav nepieciešams daudz kustēties, tādēļ labi jūtas dzīvoklī. Apgalvojumi par to, ka kailie Ķīnas cekulainie suņi ir piemēroti cilvēkiem, kas cieš no alerģijas pret suņu spalvām ir gaužām pārgalvīgi, jo, pirmkārt - alergēns atrodas ne tikai spalvā, bet arī dzīvnieka siekalās, urīnā un ādas blaugznās, otrkārt - apspalvojums šim sunim kaut arī nelielā daudzumā, tomēr ir. [8][9][10].
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Groomers: Chinese Crested Dog
- ↑ 2,0 2,1 Dino Zoo: Ķīnas cekulainais sunītis
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 History of the Chinese Crested Dog
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Chinese Crested
- ↑ 5,0 5,1 Cekulainie rējēji
- ↑ Китайская хохлатая собака - мифы и легенды
- ↑ Chinese Crested Dog - Health Characteristics
- ↑ "...maldīgs ir uzskats, ka alerģiju neizraisa plikie dzīvnieki – Ķīnas cekulainie, Meksikas kailsuņi, Donas, Kanādas sfinksu šķirnes kaķi."http://www.astmaalergija.lv/?id_p=news_al&id=18
- ↑ http://www.allergyescape.com/allergy-free-dogs.html
- ↑ http://www.allergyescape.com/hypoallergenic-dog.html
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīnas cekulainais suns |
