Ķīnas tautas

Ķīnas Tautas Republikā dzīvo vairāk kā 90 nāciju, tautu un etnisko grupu, bet oficiāli no tām ir atzītas 56 tautības. Haņi (etniskie ķīnieši) ir gandrīz 92 % no valsts iedzīvotāju kopskaita un pārējās tautas tiek apzīmētas kā mazākumtautības vai etniskās minoritātes (少數民族, shǎoshù mínzú). Lielākajai daļai no šīm oficiālajām minoritātēm vienīgais vai galvenais apdzīvotības areāls atrodas Ķīnas teritorijā un tām ir izveidotas dažāda līmeņa nacionālās autonomijas. Oficiālais statuss arī dod šīm tautām noteiktas garantētas tiesības izglītības un valodas atbalsta jomā. Formāli nav nozīmes, vai tauta ir daļa no lielākas citas valsts nācijas (mongoļi, korejieši, kazahi), dzīvo kā minoritāte vairāku valstu teritorijā (lisu Ķīnā, Mjanmā, Taizemē un Indijā) vai tās apdzīvotības apgabals ir tikai Ķīnas teritorijā (mandžūri, salari, še u.c.)

Terminoloģija

Ķīnieši

Latviešu valodas vārds «ķīnieši» skaidri nenošķir Ķīnas iedzīvotājus vai pilsoņus no etniskajiem ķīniešiem – haņiem. Ķīniešu valodā Ķīnas valstspiederīgos apzīmē kā 中國人 (Zhōngguórén - ‘Vidusvalsts cilvēks’), bet etniskos ķīniešus – 漢族人 (Hànzúrén – ‘haņu tautības cilvēks’). Termins Zhōngguórén nesatur nekādu etnisku piederību.

mínzú

Ķīniešu valodas termins mínzú (民族) apzīmē diezgan plašu nozīmju spektru, kā nācija, tauta, tautība, etnoss, etniska grupa. Piemēram, Zhōnghuá mínzú (中华民族) ir divas iespējamas nozīmes — «Ķīniešu nācija» un «Ķīnas tautas». Savienojumā ar konkrētu etnonīmu, kur tas aizvieto mín (‘cilvēki, tauta’), bet atstāj zú (‘klans, cilts’), iegūst konkrētas tautības nosaukumu, kā Hànzú (汉族) — haņu tautība vai Èwēnkèzú (鄂温克族) — evenku tautība.

Oficiālās tautas

Lai arī oficiāli Ķīnas Tautas Republikā ir 56 tautības, to reālais skaits ir ievērojami lielāks. Pēc Ethnologue datiem Ķīnā ir 298 dzīvās valodas. 1954. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīta 41 mazākumtautība. 1964. gada tautas skaitīšanā bija reģistrētas 183 mazākumtautības, no kurām valdība oficiāli atzina 54. No pārējām 129 tautībām 74 tika iekļautas 54 oficiālajās, 23 tika klasificētas kā «citas», bet 32 - kā «šaubīgas». Piemēram, mongoļiem pieskaitīti gan radniecīgie burjati un oirati, gan arī tjurku valodā runājošie tuvieši, bet tādas tuvu radniecīgas tautas kā mongori un baoaņi izdalīti atsevišķi.

Ķīnas tautas

Nosaukums	Pašnosaukums ^[a]	Kods ^[b]^[1]	Piņjiņs	Vienkāršotā ķīniešu	% no kopējā iedzīvotāju skaita	Skaits (2010)	Atzīšanas gads ^[c]	Autonomijas ^[d]
Haņi (ķīnieši)	汉族	HA	Hàn Zú	汉族	91.6474	1220844520	1954	nav
Džuani	Bouxcuengh	ZH	Zhuàng Zú	壮族	1.2700	16926381	1954	1 aut. reģ. 1 aut. pref. 1 aut. apr.
Hueji^[f]	回族	HU	Huí Zú	回族	0.7943	10586087	1954	1 aut. reģ. 2 aut. pref. 10 aut. apr.
Mandžūri	ᠮᠠᠨᠵᡠ	MA	Mǎn Zú	满族	0.7794	10387958	1954	11 aut. apr.
Uiguri	ئۇيغۇر‎	UG	Wéiwú'ěr Zú	维吾尔族	0.7555	10069346	1954	1 aut. reģ.
Meo^[2]	Hmongb	MH	Miáo Zú	苗族	0.7072	9426007	1954	6 aut. pref. 21 aut. apr.
Ji	ꆈꌠ	YI	Yí Zú	彝族	0.6538	8714393	1954	3 aut. pref. 19 aut. apr.
Tudzja	Bifjixkhar / Mongrzzir	TJ	Tǔjiā Zú	土家族	0.6268	8353912	1964	2 aut. pref. 8 aut. apr.
Tibetieši	བོད་པ་	ZA	Zàng Zú	藏族	0.4713	6282187	1954	1 aut. reģ. 10 aut. pref. 2 aut. apr.
Mongoļi	ᠮᠣᠩᠭᠣᠯᠴᠤᠳ Монголчууд	MG	Měnggǔ Zú	蒙古族	0.4488	5981840	1954	1 aut. reģ. 3 aut. pref. 8 aut. apr.
Duni	Gaeml	DO	Dòng Zú	侗族	0.2161	2879974	1954	1 aut. pref. 7 aut. apr.
Buji	buxQyaix	BY	Bùyī Zú	布依族	0.2153	2870034	1954	2 aut. pref. 3 aut. apr.
Jao	瑶族	YA	Yáo Zú	瑶族	0.2098	2796003	1954	13 aut. apr.
Baji	Baipho	BA	Bái Zú	白族	0.1451	1933510	1954	1 aut. pref. 1 aut. apr.
Korejieši	한민족	CS	Cháoxiǎn Zú	朝鲜族	0.1374	1830929	1954	1 aut. pref. 1 aut. apr.
Hani	Haqniq	HN	Hāní Zú	哈尼族	0.1246	1660932	1954	1 aut. pref. 5 aut. apr.
Li	Hlai	LI	Lí Zú	黎族	0.1098	1463064	1954	5 aut. apr.
Kazahi	Қазақтар / Qazaqtar / قازاقتار	KZ	Hāsàkè Zú	哈萨克族	0.1097	1462588	1954	1 aut. pref. 3 aut. apr.
Daji	ᥖᥭᥰ	DA	Dǎi Zú	傣族	0.0946	1261311	1954	2 aut. pref. 7 aut. apr.
Še	She	SH	Shē Zú	畲族	0.0532	708651	1964	1 aut. apr.
Lisu	ꓡꓲ-ꓢꓴ	LS	Lìsù Zú	傈僳族	0.0527	702839	1954	1 aut. pref. 1 aut. apr.
Dunsjani	سارت	DX	Dōngxiāng Zú	东乡族	0.0466	621500	1954	2 aut. apr.
Gelao	Klau	GL	Gēlǎo Zú	仡佬族	0.0413	550746	1964	3 aut. apr.
Lahu	Ladhulsi / Kawzhawd	LH	Lāhù Zú	拉祜族	0.0365	485966	1954	4 aut. apr.
Va	Vāx	WA	Wǎ Zú	佤族	0.0322	429709	1954	5 aut. apr.
Šuji	Sui	SU	Shuǐ Zú	水族	0.0309	411847	1954	1 aut. apr.
Nakhi^[g]^[2]	Na-khi	NX	Nàxī Zú	纳西族	0.0245	326295	1954	1 aut. apr.
Cjani	Rrmea	QI	Qiāng Zú	羌族	0.0232	309576	1954	1 aut. pref. 1 aut. apr.
Mongori^[3]	Mongghul	TU	Tǔ Zú	土族	0.0217	289565	1954	3 aut. apr.
Mulao	Mulam	ML	Mùlǎo Zú	仫佬族	0.0162	216257	1964	1 aut. apr.
Sibo^[3]	ᠰᡞᠪᡝ	XB	Xībó Zú	锡伯族	0.0143	190481	1954	1 aut. apr.
Kirgīzi^[h]	Кыргыздар / قیرغیزدار	KG	Kē'ěrkèzī Zú	柯尔克孜族	0.0140	186708	1954	1 aut. pref.
Dzjinpo	Jinghpaw	JP	Jǐngpō Zú	景颇族	0.0111	147828	1954	1 aut. pref.
Dauri	Daguur	DU	Dáwò'ěr Zú	达斡尔族	0.0099	131992	1964	1 aut. apr.
Salari	Salır	SL	Sālā Zú	撒拉族	0.0098	130607	1954	2 aut. apr.
Blani^[4]	Plang	BL	Bùlǎng Zú	布朗族	0.0090	119639	1964	1 aut. apr.
Maonani	Anan	MN	Máonán Zú	毛南族	0.0076	101192	1964	1 aut. apr.
Tadžiki^[i]	Tujik	TA	Tǎjíkè Zú	塔吉克族	0.0038	51069	1954	1 aut. apr.
Pumi	Pumi	PM	Pǔmǐ Zú	普米族	0.0032	42861	1964	1 aut. apr.
Ačani	Ngac'ang	AC	Āchāng Zú	阿昌族	0.0030	39555	1964	3 nac. pag.
Nu	Nu	NU	Nù Zú	怒族	0.0028	37523	1964	1 aut. apr.
Evenki	Эвэнкил / ᠧᠸᠧᠩᠺᠢ	EW	Èwēnkè Zú	鄂温克族	0.0023	30875	1954	1 aut. apr.
Kiņi	Kinh tộc	GI	Jīng Zú	京族	0.0021	28199	1964	nav
Dzjinuo	Jino	JN	Jīnuò Zú	基诺族	0.0017	23143	1979	1 nac. pag.
Deani	Ta'ang	DE	Dé'áng Zú	德昂族	0.0015	20556	1964	1 nac. pag.
Bonani^[4]	Bounan	BO	Bǎo'ān Zú	保安族	0.0015	20074	1954	1 aut. apr.
Krievi	Pусские	RS	Éluósī Zú	俄罗斯族	0.0012	15393	1954	1 nac. pag.
Juguri	Yogïr / Yogor	YG	Yùgù Zú	裕固族	0.0011	14378	1954	1 aut. apr.
Uzbeki	Oʻzbeklar / اوزبکلر	UZ	Wūzībiékè Zú	乌孜别克族	0.0008	10569	1954	1 nac. pag.
Menba	Monpa	MB	Ménbā Zú	门巴族	0.0008	10561	1964	5 nac. pag.
Oročoni	Oroqen	OR	Èlúnchūn Zú	鄂伦春族	0.0006	8659	1954	1 aut. apr.
Deruni	Derung	DR	Dúlóng Zú	独龙族	0.0005	6930	1964	1 aut. apr.
Nanaji	нанай / χədʑən	HZ	Hèzhé Zú	赫哲族	0.0004	5354	1964	3 nac. pag.
Gaošaņi^[j]	Pangcah Paywan Bunun	GS	Gāoshān Zú	高山族	0.0003	4009	1954	nav
Luoba	—	LB	Luòbā Zú	珞巴族	0.0003	3682	1965	3 nac. pag.
Tatāri	Tatar	TT	Tǎtǎ'ěr Zú	塔塔尔族	0.0003	3,556	1954	1 nac. pag.
Neizdalīti	—	—	Wèi Shìbié Mínzú	未识别民族	0.0480	640101	—	—
Naturalizēti pilsoņi	—	—	Wàiguórén Jiārù Zhōngguójí	外国人加入中国籍	0.0001	1448	—	—

Piezīmes:

↑ Kursīvā atzīmēts pašnosaukums tautām bez savas rakstības.
↑ Ķīnas Tautas Republikas standarts GB 3304－91 Names of ethnicities of China in romanization with codes.
↑ Tautām, kas oficiāli atzītas 1964. gadā vai agrāk, atzīmēts to pirmais iekļaušanas gads tautas skaitīšanā (1954 vai 1964).
↑ Nacionālie pagasti atzīmēti tikai tām tautām, kurām nav augstāka līmeņa teritoriālās autonomijas (reģiona, prefektūras vai apriņķa).
↑ Titulārās tautas autonomie reģioni, autonomās prefektūras un autonomie apriņķi.
↑ Iekļauj arī Hainaņas uculus, kas ir čamu bēgļu pēcteči.
↑ Iekļauj arī moso.
↑ Pieskaita arī "Jeņisejas kirgīzus" (hakasus), kas dzīvo Heilundzjanas provincē.
↑ Ar «tadžiku» nosaukumu Ķīnā kopīgi apzīmē pamiriešu tautas sarikoliešus un vahanus.
↑ Kolektīvs nosaukums Taivānas aborigēnu tautām. Fatiski uzskaitīti tikai dzīvojošie ĶTR teritorijā, galvenokārt Fudzjaņā, lielākoties ami, paivani un bununi.

Atsauces

↑ 中国各民族名称的罗马字母拼写法和代码
↑ ^2,0 ^2,1 Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. 93. lpp. ISBN 978-9984-07-532-7.
↑ ^3,0 ^3,1 «ĀZIJA, etnogrāfiskā karte». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 80. lpp.
↑ ^4,0 ^4,1 Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 97. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

[1] Kursīvā atzīmēts pašnosaukums tautām bez savas rakstības.

[2] Ķīnas Tautas Republikas standarts GB 3304－91 Names of ethnicities of China in romanization with codes.

[4] Tautām, kas oficiāli atzītas 1964. gadā vai agrāk, atzīmēts to pirmais iekļaušanas gads tautas skaitīšanā (1954 vai 1964).

[5] Nacionālie pagasti atzīmēti tikai tām tautām, kurām nav augstāka līmeņa teritoriālās autonomijas (reģiona, prefektūras vai apriņķa).

[6] Titulārās tautas autonomie reģioni, autonomās prefektūras un autonomie apriņķi.

[7] Iekļauj arī Hainaņas uculus, kas ir čamu bēgļu pēcteči.

[9] Iekļauj arī moso.

[11] Pieskaita arī "Jeņisejas kirgīzus" (hakasus), kas dzīvo Heilundzjanas provincē.

[13] Ar «tadžiku» nosaukumu Ķīnā kopīgi apzīmē pamiriešu tautas sarikoliešus un vahanus.

[14] Kolektīvs nosaukums Taivānas aborigēnu tautām. Fatiski uzskaitīti tikai dzīvojošie ĶTR teritorijā, galvenokārt Fudzjaņā, lielākoties ami, paivani un bununi.

[3] 中国各民族名称的罗马字母拼写法和代码

[La-8] 2,0 ^2,1 Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. 93. lpp. ISBN 978-9984-07-532-7.

[pzt-10] 3,0 ^3,1 «ĀZIJA, etnogrāfiskā karte». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 80. lpp.

[stab-12] 4,0 ^4,1 Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 97. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

[a]

[b]

[1]

[c]

[d]

[e]

[f]

[2]

[g]

[3]

[h]

[4]

[i]

[j]