Iekšējā Mongolija
Koordinātas: 44°03′14″N 113°52′16″E / 44.054°N 113.8711°E
Iekšējā Mongolija | |
---|---|
autonoms reģions | |
内蒙古自治区 | |
Iekšējās Mongolijas stepes | |
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā | |
Valsts | Ķīna |
Dibināts | 1947. gada 1. maijā |
Administrācija | |
• ĶKP munic. sekr. | Hu Čunhua |
• Mērs | Bagaturs (Баатар) |
Platība | |
• Kopējā | 1 183 000 km2 |
Iedzīvotāji (2020) | |
• kopā | 24 049 155 |
• blīvums | 20,3/km² |
• Etniskais sastāvs |
ķīnieši — 79% mongoļi — 17% mandžūri — 2% hueji — 0,9% dauri — 0,3% |
Mājaslapa |
www |
Iekšējā Mongolija Vikikrātuvē |
Iekšējā Mongolija (mongoļu: ; ķīniešu: 内蒙古自治区; piņjiņs: Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947. gada 1. maijā, pirmais no Ķīnas autonomajiem reģioniem. Galvaspilsēta — Huhoto, lielākā pilsēta ir Baotou.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau pirms Mongoļu impērijas izveidošanās šo teritoriju apdzīvoja mongoļu ciltis un citas klejotāju tautas, piemēram, sjenbi, huņņi un kitani. Šīs ciltis regulāri mijiedarbojās ar Ķīnas dinastijām.
1206. gadā Čingishans apvinoja mongoļu ciltis un izveidoja Mongoļu impēriju, Iekšējā Mongolija kļuva par daļu no tās kodola. Mongoļu impērijas ekspansija radīja plašu tirdzniecības tīklu visā Eirāzijā. Juaņu dinastijas laikā mongoļu elite turpināja dominēt Iekšējā Mongolijā, un tā bija stratēģiski svarīga kā militārs centrs mongoļu spēku kontrolē.
Minu dinastija gāza Juaņu dinastiju 1368. gadā, atjaunojot ķīniešu pārvaldi pār Ķīnu, daudzi mongoļi atkāpās uz ziemeļiem, atgriežoties savos sākotnējos stepju apgabalos, tostarp Iekšējā Mongolijā. Šajā laikā Minu dinastija veica vairākas militāras kampaņas pret mogoļiem, un, lai aizsargātos pret to uzbrukumiem, uzsāka Lielā Ķīnas mūra paplašināšanu.
Cjinu dinastijas laikāIekšējā Mongolija tika iekļauta Cjinu impērijas sastāvā. Mandžūri izmantoja mongoļu elites lojalitāti, īpaši, lai nodrošinātu robežu stabilitāti un militāro palīdzību. Mongoļu ciltis, kas dzīvoja Iekšējā Mongolijā, spēlēja būtisku lomu Cjinu impērijas militārajā spēkā, bet viņu autonomija tika pakāpeniski ierobežota.
Pēc Cjinu dinastijas sabrukuma 1911. gadā, kad Ķīna kļuva par republiku, Iekšējā Mongolija kļuva par diskusijas objektu starp Ķīnas Republiku un Mongolijas neatkarības kustībām. Ārējā Mongolija (mūsdienu Mongolija) 1911. gadā pasludināja neatkarību, taču Iekšējā Mongolija palika daļa no Ķīnas. Šajā periodā Iekšējā Mongolijā sākās kustības par lielāku autonomiju un neatkarību. Tomēr Ķīnas valdība to apspieda.
Japānas impērija Otrā pasaules kara laikā izveidoja vasaļvalsti Mengjiang (1939—1945) Iekšējās Mongolijas teritroijā, izmantojot mongoļu nacionālismu kā līdzekli, lai stiprinātu savu kontroli pār reģionu. Pēc Japānas sakāves Iekšējā Mongolija atkal nonāca Ķīnas kontrolē. Komunistiskās partijas spēki Iekšējā Mongolijā sāka gūt ietekmi, un pēc Ķīnas Tautas Republikas izveidošanas 1949. gadā komunistiskā valdība piešķīra Iekšējai Mongolijai autonomā reģiona statusu.
1947. gada 1. maijā tika izveidots Iekšējās Mongolijas autonomais reģions — tas bija pirmais autonomais reģions Ķīnas Tautas Republikā. Šis statuss deva reģionam zināmu pašpārvaldes autonomiju, īpaši saistībā ar kultūras un izglītības jautājumiem.
Pēc Ķīnas reformu perioda 20. gadsimta beigās Iekšējā Mongolija pieredzēja strauju industrializāciju un urbanizāciju.
Pašlaik lai gan mongoļi joprojām veido ievērojamu daļu no iedzīvotājiem, haņi (Ķīnas lielākā etniskā grupa) dominē reģionā iedzīvotāju skaita ziņā, pateicoties ilgstošai migrācijai. Arī mongoļu valoda un kultūra tiek pakļauta asimilācijas spiedienam, jo ķīniešu valoda kļūst arvien dominējošāka izglītības un administrācijas sistēmā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Iedzīvotāju skaits | haņi | mongoļi | ||
---|---|---|---|---|---|
1953 | 6 100 104 | 5 119 928 | 83.9% | 888 235 | 14.6% |
1964 | 12 348 638 | 10 743 456 | 87.0% | 1 384 535 | 11.2% |
1982 | 19 274 281 | 16 277 616 | 84.4% | 2 489 378 | 12.9% |
1990 | 21 456 500 | 17 290 000 | 80.6% | 3 379 700 | 15.8% |
2000 | 23 323 347 | 18 465 586 | 79.2% | 3 995 349 | 17.1% |
2010 | 24 706 321 | 19 650 687 | 79.5% | 4 226 093 | 17.1% |
2020 | 24 049 155 | 18 935 537 | 78.7% | 4 247 815 | 17.7% |
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekšējās Mongolijas platība ir 1 183 000 km2. Tie 12 % Ķīnas teritorijas, kas izmēru ziņā ir lielāka par Francijas un Vācijas teritorijām kopā.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klimats Iekšējā Mongolijā ir krasi kontinentāls. Gada vidējā temperatūra ir no 0 līdz +8,0°С, gada vidējais nokrišņu daudzums 50—450 mm. Biežas ir arī smilšu vētras.
Flora un fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teritorija ir bagāta ar sēklaugiem un paparžveidīgajiem augiem. Liela daļa no tiem tiek izmantota tradicionālajā Ķīnas medicīnā (žeņšeņs, efedra, lakrica). Iekšējā Mongolijā mīt daudz savvaļas dzīvnieku un putnu sugu. Daudzas dzīvnieku sugas ir aizsargājamas ar likumu (sniega leopardi, alņi, tīģeri).
Reljefs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Mongolijas plato. Kalnaine aizņem 50% teritorijas. Reljefs pazeminās no ziemeļiem uz dienvidiem. Pats augstākais punkts ir Alanaša smaile (3556 m). Rietumos atrodas pieci lieli tuksneši: Badins-Džarans, Tengērs, Ulana-Buha, Mu-Usa un Gobi.
Ūdens resursi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģions ir bagāts ar ūdeni, Iekšējā Mongolijā plūst vairāk nekā 1000 dažādu upju, tajā skaitā arī Huanhe. Ir arī vairāk nekā 1000 dažāda izmēra ezeru. Kopējā virszemes ūdeņu rezerve ir apmēram 67,1 miljards kubikmetru.
Derīgie izrakteņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekšējā Mongolijā ir lielas ogļu rezerves. 2000. gada sākumā uzietas arī lielas dabas gāzes rezerves, ir arī naftas rezerves.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekšējās Mongolijas teritorijā atrodas 3 aimaki un 9 pilsētu apriņķi, kuri iedalās 17 rajonos, 11 apgabalu līmeņa pilsētas, 21 apgabals, 49 hošuni un 3 autonomie hošuni.
Karte | Nr. | Latviskais nosaukums | Ķīniešu valodā | Piņjiņs | Mongoļu valodā | Statuss |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Alaša | 阿拉善盟 | Ālāshàn méng | aimaks | ||
2 | Bajnnura | 巴彦淖尔市 | Bāyànnào'ěr shì | pilsētas apriņķis | ||
3 | Uhai | 乌海市 | Wūhǎi shì | pilsētas apriņķis | ||
4 | Ordosa | 鄂尔多斯市 | È'ěrduōsī shì | pilsētas apriņķis | ||
5 | Baotou | 包头市 | Bāotóu shì | pilsētas apriņķis | ||
6 | Huhhota | 呼和浩特市 | Hūhéhàotè shì | pilsētas apriņķis | ||
7 | Ulāncava | 乌兰察布市 | Wūlánchábù shì | pilsētas apriņķis | ||
8 | Šilīngola | 锡林郭勒盟 | Xīlínguōlè méng | aimaks | ||
9 | Čifena | 赤峰市 | Chìfēng shì | pilsētas apriņķis | ||
10 | Tunliao | 通辽市 | Tōngliáo shì | pilsētas apriņķis | ||
11 | Hingans | 兴安盟 | Xīng'ān méng | aimaks | ||
12 | Hulunbuira | 呼伦贝尔市 | Hūlúnbèi'ěr shì | pilsētas apriņķis |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekšējā Mongolija ir viens no Ķīnas tūrisma reģioniem. Galvenie apskates objekti ir Čingishana mauzolejs, Vanas Džaodzjunas kapenes, U Dana klosteris un Piecu Pagodu templis, kā arī krievu—ķīniešu tirgus Maņdžouli pilsētā. Katru vasaru norisinās lielais mongoļu tautas festivāls — Nādams, kurā laikā norisinās cīkstēšanās, jāšanas un loku šaušanas sacensības. 2007. gada maijā, pilsētā Huhhotā atklāja huņņu kultūras muzeju.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iekšējā Mongolija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|