Iekšējā Mongolija

Iekšējā Mongolija
Iekšējā Mongolija;
	autonoms reģions
; 内蒙古自治区
	Iekšējās Mongolijas stepes
	; Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Valsts	Ķīna
Dibināts	1947. gada 1. maijā
Administrācija
• ĶKP munic. sekr.	Hu Čunhua
• Mērs	Bagaturs (Баатар)
Platība
• Kopējā	1 183 000 km2
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	24 049 155
• blīvums	20,3/km²
• Etniskais sastāvs	ķīnieši — 79%; mongoļi — 17%; mandžūri — 2%; hueji — 0,9%; dauri — 0,3%
Mājaslapa	www.nmg.gov.cn
	Iekšējā Mongolija Vikikrātuvē

Koordinātas: 44°03′14″N 113°52′16″E / 44.054°N 113.8711°E / 44.054; 113.8711

Iekšējā Mongolija (mongoļu: ; ķīniešu: 内蒙古自治区; piņjiņs: Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947. gada 1. maijā, pirmais no Ķīnas autonomajiem reģioniem. Galvaspilsēta — Huhoto, lielākā pilsēta ir Baotou.

Ģeogrāfija

Iekšējās Mongolijas platība ir 1 183 000 km². Tie 12 % Ķīnas teritorijas, kas izmēru ziņā ir lielāka par Francijas un Vācijas teritorijām kopā.

Klimats

Klimats Iekšējā Mongolijā ir krasi kontinentāls. Gada vidējā temperatūra ir no 0 līdz +8,0°С, gada vidējais nokrišņu daudzums 50—450 mm. Biežas ir arī smilšu vētras.

Flora un fauna

Teritorija ir bagāta ar sēklaugiem un paparžveidīgajiem augiem. Liela daļa no tiem tiek izmantota tradicionālajā Ķīnas medicīnā (žeņšeņs, efedra, lakrica). Iekšējā Mongolijā mīt daudz savvaļas dzīvnieku un putnu sugu. Daudzas dzīvnieku sugas ir aizsargājamas ar likumu (sniega leopardi, alņi, tīģeri).

Reljefs

Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Mongolijas plato. Kalnaine aizņem 50% teritorijas. Reljefs pazeminās no ziemeļiem uz dienvidiem. Pats augstākais punkts ir Alanaša smaile (3556 m). Rietumos atrodas pieci lieli tuksneši: Badins-Džarans, Tengērs, Ulana-Buha, Mu-Usa un Gobi.

Ūdens resursi

Reģions ir bagāts ar ūdeni, Iekšējā Mongolijā plūst vairāk nekā 1000 dažādu upju, tajā skaitā arī Huanhe. Ir arī vairāk nekā 1000 dažāda izmēra ezeru. Kopējā virszemes ūdeņu rezerve ir apmēram 67,1 miljards kubikmetru.

Derīgie izrakteņi

Iekšējā Mongolijā ir lielas ogļu rezerves. 2000. gada sākumā uzietas arī lielas dabas gāzes rezerves, ir arī naftas rezerves.

Administratīvais iedalījums

Iekšējās Mongolijas teritorijā atrodas 3 aimaki un 9 pilsētu apriņķi, kuri iedalās 17 rajonos, 11 apgabalu līmeņa pilsētas, 21 apgabals, 49 hošuni un 3 autonomie hošuni.

Nr.	Latviskais nosaukums	Ķīniešu valodā	Piņjiņs	Statuss

1	Alaša	阿拉善盟	Ālāshàn méng	aimaks
2	Bajnnura	巴彦淖尔市	Bāyànnào'ěr shì	pilsētas apriņķis
3	Uhai	乌海市	Wūhǎi shì	pilsētas apriņķis
4	Ordosa	鄂尔多斯市	È'ěrduōsī shì	pilsētas apriņķis
5	Baotou	包头市	Bāotóu shì	pilsētas apriņķis
6	Huhhota	呼和浩特市	Hūhéhàotè shì	pilsētas apriņķis
7	Ulāncava	乌兰察布市	Wūlánchábù shì	pilsētas apriņķis
8	Šilīngola	锡林郭勒盟	Xīlínguōlè méng	aimaks
9	Čifena	赤峰市	Chìfēng shì	pilsētas apriņķis
10	Tunliao	通辽市	Tōngliáo shì	pilsētas apriņķis
11	Hingans	兴安盟	Xīng'ān méng	aimaks
12	Hulunbuira	呼伦贝尔市	Hūlúnbèi'ěr shì	pilsētas apriņķis

Kultūra

Iekšējā Mongolija ir viens no Ķīnas tūrisma reģioniem. Galvenie apskates objekti ir Čingishana mauzolejs, Vanas Džaodzjunas kapenes, U Dana klosteris un Piecu Pagodu templis, kā arī krievu—ķīniešu tirgus Maņdžouli pilsētā. Katru vasaru norisinās lielais mongoļu tautas festivāls — Nādams, kurā laikā norisinās cīkstēšanās, jāšanas un loku šaušanas sacensības. 2007. gada maijā, pilsētā Huhhotā atklāja huņņu kultūras muzeju.

Atsauces

↑ http://www.stats.gov.cn/english/PressRelease/202105/t20210510_1817188.html; Ķīnas Tautas Republikas Septītā nacionālā tautskaite.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iekšējā Mongolija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-e7dde523651568ad40073f6986ac85eeefb663f1-1] ttp://www.stats.gov.cn/english/PressRelease/202105/t20210510_1817188.html; Ķīnas Tautas Republikas Septītā nacionālā tautskaite.

[1]