Pāriet uz saturu

Iekšējā Mongolija

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 44°03′14″N 113°52′16″E / 44.054°N 113.8711°E / 44.054; 113.8711

Iekšējā Mongolija
autonoms reģions

内蒙古自治区
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Dibināts 1947. gada 1. maijā
Administrācija
 • ĶKP munic. sekr. Hu Čunhua
 • Mērs Bagaturs (Баатар)
Platība
 • Kopējā 1 183 000 km2
Iedzīvotāji (2020)
 • kopā 24 049 155
 • blīvums 20,3/km²
 • Etniskais sastāvs ķīnieši — 79%
mongoļi — 17%
mandžūri — 2%
hueji — 0,9%
dauri — 0,3%
Mājaslapa www.nmg.gov.cn
Iekšējā Mongolija Vikikrātuvē

Iekšējā Mongolija (mongoļu: ; ķīniešu: 内蒙古自治区; piņjiņs: Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947. gada 1. maijā, pirmais no Ķīnas autonomajiem reģioniem. Galvaspilsēta — Huhoto, lielākā pilsēta ir Baotou.

Jau pirms Mongoļu impērijas izveidošanās šo teritoriju apdzīvoja mongoļu ciltis un citas klejotāju tautas, piemēram, sjenbi, huņņi un kitani. Šīs ciltis regulāri mijiedarbojās ar Ķīnas dinastijām.

1206. gadā Čingishans apvinoja mongoļu ciltis un izveidoja Mongoļu impēriju, Iekšējā Mongolija kļuva par daļu no tās kodola. Mongoļu impērijas ekspansija radīja plašu tirdzniecības tīklu visā Eirāzijā. Juaņu dinastijas laikā mongoļu elite turpināja dominēt Iekšējā Mongolijā, un tā bija stratēģiski svarīga kā militārs centrs mongoļu spēku kontrolē.

Minu dinastija gāza Juaņu dinastiju 1368. gadā, atjaunojot ķīniešu pārvaldi pār Ķīnu, daudzi mongoļi atkāpās uz ziemeļiem, atgriežoties savos sākotnējos stepju apgabalos, tostarp Iekšējā Mongolijā. Šajā laikā Minu dinastija veica vairākas militāras kampaņas pret mogoļiem, un, lai aizsargātos pret to uzbrukumiem, uzsāka Lielā Ķīnas mūra paplašināšanu.

Cjinu dinastijas laikāIekšējā Mongolija tika iekļauta Cjinu impērijas sastāvā. Mandžūri izmantoja mongoļu elites lojalitāti, īpaši, lai nodrošinātu robežu stabilitāti un militāro palīdzību. Mongoļu ciltis, kas dzīvoja Iekšējā Mongolijā, spēlēja būtisku lomu Cjinu impērijas militārajā spēkā, bet viņu autonomija tika pakāpeniski ierobežota.

Pēc Cjinu dinastijas sabrukuma 1911. gadā, kad Ķīna kļuva par republiku, Iekšējā Mongolija kļuva par diskusijas objektu starp Ķīnas Republiku un Mongolijas neatkarības kustībām. Ārējā Mongolija (mūsdienu Mongolija) 1911. gadā pasludināja neatkarību, taču Iekšējā Mongolija palika daļa no Ķīnas. Šajā periodā Iekšējā Mongolijā sākās kustības par lielāku autonomiju un neatkarību. Tomēr Ķīnas valdība to apspieda.

Japānas impērija Otrā pasaules kara laikā izveidoja vasaļvalsti Mengjiang (1939—1945) Iekšējās Mongolijas teritroijā, izmantojot mongoļu nacionālismu kā līdzekli, lai stiprinātu savu kontroli pār reģionu. Pēc Japānas sakāves Iekšējā Mongolija atkal nonāca Ķīnas kontrolē. Komunistiskās partijas spēki Iekšējā Mongolijā sāka gūt ietekmi, un pēc Ķīnas Tautas Republikas izveidošanas 1949. gadā komunistiskā valdība piešķīra Iekšējai Mongolijai autonomā reģiona statusu.

1947. gada 1. maijā tika izveidots Iekšējās Mongolijas autonomais reģions — tas bija pirmais autonomais reģions Ķīnas Tautas Republikā. Šis statuss deva reģionam zināmu pašpārvaldes autonomiju, īpaši saistībā ar kultūras un izglītības jautājumiem.

Pēc Ķīnas reformu perioda 20. gadsimta beigās Iekšējā Mongolija pieredzēja strauju industrializāciju un urbanizāciju.

Pašlaik lai gan mongoļi joprojām veido ievērojamu daļu no iedzīvotājiem, haņi (Ķīnas lielākā etniskā grupa) dominē reģionā iedzīvotāju skaita ziņā, pateicoties ilgstošai migrācijai. Arī mongoļu valoda un kultūra tiek pakļauta asimilācijas spiedienam, jo ķīniešu valoda kļūst arvien dominējošāka izglītības un administrācijas sistēmā.

Haņi un mongoļi reģionā 2020. gadā
Gads Iedzīvotāju skaits haņi mongoļi
1953 6 100 104 5 119 928 83.9% 888 235 14.6%
1964 12 348 638 10 743 456 87.0% 1 384 535 11.2%
1982 19 274 281 16 277 616 84.4% 2 489 378 12.9%
1990 21 456 500 17 290 000 80.6% 3 379 700 15.8%
2000 23 323 347 18 465 586 79.2% 3 995 349 17.1%
2010 24 706 321 19 650 687 79.5% 4 226 093 17.1%
2020 24 049 155 18 935 537 78.7% 4 247 815 17.7%

Iekšējās Mongolijas platība ir 1 183 000 km2. Tie 12 % Ķīnas teritorijas, kas izmēru ziņā ir lielāka par Francijas un Vācijas teritorijām kopā.

Klimats Iekšējā Mongolijā ir krasi kontinentāls. Gada vidējā temperatūra ir no 0 līdz +8,0°С, gada vidējais nokrišņu daudzums 50—450 mm. Biežas ir arī smilšu vētras.

Teritorija ir bagāta ar sēklaugiem un paparžveidīgajiem augiem. Liela daļa no tiem tiek izmantota tradicionālajā Ķīnas medicīnā (žeņšeņs, efedra, lakrica). Iekšējā Mongolijā mīt daudz savvaļas dzīvnieku un putnu sugu. Daudzas dzīvnieku sugas ir aizsargājamas ar likumu (sniega leopardi, alņi, tīģeri).

Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Mongolijas plato. Kalnaine aizņem 50% teritorijas. Reljefs pazeminās no ziemeļiem uz dienvidiem. Pats augstākais punkts ir Alanaša smaile (3556 m). Rietumos atrodas pieci lieli tuksneši: Badins-Džarans, Tengērs, Ulana-Buha, Mu-Usa un Gobi.

Reģions ir bagāts ar ūdeni, Iekšējā Mongolijā plūst vairāk nekā 1000 dažādu upju, tajā skaitā arī Huanhe. Ir arī vairāk nekā 1000 dažāda izmēra ezeru. Kopējā virszemes ūdeņu rezerve ir apmēram 67,1 miljards kubikmetru.

Derīgie izrakteņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējā Mongolijā ir lielas ogļu rezerves. 2000. gada sākumā uzietas arī lielas dabas gāzes rezerves, ir arī naftas rezerves.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējās Mongolijas teritorijā atrodas 3 aimaki un 9 pilsētu apriņķi, kuri iedalās 17 rajonos, 11 apgabalu līmeņa pilsētas, 21 apgabals, 49 hošuni un 3 autonomie hošuni.

Karte Nr. Latviskais nosaukums Ķīniešu valodā Piņjiņs Mongoļu valodā Statuss
1 Alaša 阿拉善盟 Ālāshàn méng aimaks
2 Bajnnura 巴彦淖尔市 Bāyànnào'ěr shì pilsētas apriņķis
3 Uhai 乌海市 Wūhǎi shì pilsētas apriņķis
4 Ordosa 鄂尔多斯市 È'ěrduōsī shì pilsētas apriņķis
5 Baotou 包头市 Bāotóu shì pilsētas apriņķis
6 Huhhota 呼和浩特市 Hūhéhàotè shì pilsētas apriņķis
7 Ulāncava 乌兰察布市 Wūlánchábù shì pilsētas apriņķis
8 Šilīngola 锡林郭勒盟 Xīlínguōlè méng aimaks
9 Čifena 赤峰市 Chìfēng shì pilsētas apriņķis
10 Tunliao 通辽市 Tōngliáo shì pilsētas apriņķis
11 Hingans 兴安盟 Xīng'ān méng aimaks
12 Hulunbuira 呼伦贝尔市 Hūlúnbèi'ěr shì pilsētas apriņķis
Piecu Pagodu templis

Iekšējā Mongolija ir viens no Ķīnas tūrisma reģioniem. Galvenie apskates objekti ir Čingishana mauzolejs, Vanas Džaodzjunas kapenes, U Dana klosteris un Piecu Pagodu templis, kā arī krievu—ķīniešu tirgus Maņdžouli pilsētā. Katru vasaru norisinās lielais mongoļu tautas festivāls — Nādams, kurā laikā norisinās cīkstēšanās, jāšanas un loku šaušanas sacensības. 2007. gada maijā, pilsētā Huhhotā atklāja huņņu kultūras muzeju.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]