Ķauķi
| Ķauķi Sylvia (Scopoli, 1769) | |
|---|---|
.jpg) Dārza ķauķis (Sylvia borin) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
| Ģints | Ķauķi (Sylvia) |
 Ķauķi Vikikrātuvē | |
Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas mērenajā un tropu joslā Eiropā, Āzijas rietumos un centrālajā daļā, kā arī Āfrikā. Lielākā sugu dažādība mājo Vidusjūras reģionā. Sugas, kas ligzdo ziemeļu reģionos, ir gājputni, bet siltākos reģionos dzīvojošās ir daļēji migrējošas vai nometnieki.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopamas 5 ķauķu ģints sugas: brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis), dārza ķauķis (Sylvia borin), gaišais ķauķis (Sylvia curruca), melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) un svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria).[2] Bijis viens novērojums arī Āzijas tuksneša ķauķim (Sylvia nana).[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķauķi ir neliela auguma, kompakti dziedātājputni ar spēcīgām kājām un nedaudz masīvāku knābi nekā citiem ķauķu dzimtas putniem. Mazākais ģintī ir Sahāras ķauķis (Sylvia deserti), kura ķermeņa garums ir apmēram 11 cm, svars 7 g.[4] Lielākais ir svītrainais ķauķis, kura ķermeņa garums ir apmēram 15,5 cm, bet svars var sasniegt 29 g.[5]
Ķauķiem apspalvojums ir pelēks vai brūns, parasti mugura tumšāka nekā vēders. Dažām sugām apspalvojums ir ar zilganu, rozīgu vai oranžīgi rudu toni. Lielākajai daļai sugu astei raksturīgs taisnstūrains gals, dažām sugām tas ir noapaļots. Daudzām sugām ir novērojams dzimumu dimorfisms: tēviņa apspalvojums ir košāks — tur, kur tēviņam ir melna vai tumši pelēka krāsa, mātītei tā ir brūna vai pelēkbrūna. Apmēram trešdaļai sugu tēviņam ap acīm ir koši sarkans neapspalvotas ādas gredzens.[6][7]
Ķauķi mājo gan atklātās ainavās ar atsevišķiem kokiem un krūmiem, gan mežos. Barojas ar kukaiņiem, bet dažas sugas barojas arī ar augļiem un ogām, piemēram, ar plūškoka ogām.[6][7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_in_Hyderabad,_AP_W_IMG_1441.jpg)
- Ķauķu ģints (Sylvia)[1]
- Altaja ķauķis (Sylvia althaea)
- Arābijas ķauķis (Sylvia leucomelaena)
- Atlasa ķauķis (Sylvia deserticola)
- Āzijas tuksneša ķauķis (Sylvia nana)
- Baleāru ķauķis (Sylvia balearica)
- Briļļu ķauķis (Sylvia conspicillata)
- Brūnmuguras ķauķis (Sylvia lugens)
- Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis)
- Dārza ķauķis (Sylvia borin)
- Dienvidāfrikas ķauķis (Sylvia layardi)
- Garastes ķauķis (Sylvia undata)
- Gaišais ķauķis (Sylvia curruca)
- Itālijas ķauķis (Sylvia subalpina)
- Jemenas ķauķis (Sylvia buryi)
- Kipras ķauķis (Sylvia melanothorax)
- Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla)
- Melnrīkles ķauķis (Sylvia ruppelli)
- Melnsejas ķauķis (Sylvia mystacea)
- Orfeja ķauķis (Sylvia crassirostris)
- Parku ķauķis (Sylvia hortensis)
- Rudās zemastes ķauķis (Sylvia subcoerulea)
- Sahāras ķauķis (Sylvia deserti)
- Sarkanrīkles ķauķis (Sylvia cantillans)
- Savannas ķauķis (Sylvia boehmi)
- Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria)
- Tuksneša baltrīklīte (Sylvia minula)
- Tumšais ķauķis (Sylvia sarda)
- Vidusjūras ķauķis (Sylvia melanocephala)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes
- ↑ Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
- ↑ «Ornitofaunistika: Āzijas tuksneša ķauķis Sylvia nana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 27. maijā.
- ↑ Sylvia Warblers: Identification, taxonomy and phylogeny of the genus Sylvia
- ↑ Alive: Barred Warbler (Sylvia nisoria)
- ↑ 6,0 6,1 Del Hoyo, J.; Elliot, A., & Christie, D. (editors). (2006). Handbook of the Birds of the World. Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers. Lynx Edicions. ISBN 84-96553-06-X.
- ↑ 7,0 7,1 Snow, D. W., & Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic (Concise ed.). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X.