Ķauķi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ķauķu ģints)
Jump to navigation Jump to search
Ķauķi
Sylvia (Scopoli, 1769)
Dārza ķauķis (Sylvia borin)
Dārza ķauķis (Sylvia borin)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaĶauķu dzimta (Sylviidae)
ĢintsĶauķi (Sylvia)
Ķauķi Vikikrātuvē

Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas merēnajā un tropu joslā Eiropā, Āzijas rietumos un centrālajā daļā un Āfrikā. Lielākā sugu dažādība mājo Vidusjūras reģionā. Sugas, kas ligzdo ziemeļu reģionos, ir gājputni, bet siltākos reģionos dzīvojošās ir daļēji migrējošas vai ir nometnieki.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir viena no Latvijā sastopamajām ķauķu sugām

Latvijā sastopamas 5 ķauķu ģints sugas: brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis), dārza ķauķis (Sylvia borin), gaišais ķauķis (Sylvia curruca), melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) un svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria).[2] Bijis viens novērojums arī Āzijas tuksneša ķauķim (Sylvia nana).[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķauķi ir neliela auguma, kompakti dziedātājputni ar spēcīgām kājām un nedaudz masīvāku knābi nekā citiem ķauķu dzimtas putniem. Mazākais ģintī ir Sahāras ķauķis (Sylvia deserti), kura ķermeņa garums ir apmēram 11 cm, svars 7 g.[4] Lielākais ir svītrainais ķauķis, kura ķermeņa garums ir apmēram 15,5 cm, bet svars var sasniegt 29 g.[5]

Ķauķiem apspalvojums ir pelēks vai brūns, parasti mugura tumšāka nekā vēders. Dažām sugām apspalvojums ir ar zilganu vai rozīgu toni, vai oranžīgi rudu. Lielākajai daļai sugu astei raksturīgs taisnstūrains gals, dažām sugām tas ir noapaļots. Daudzām sugām ir novērojams dzimumu dimorfisms: tēviņa apspalvojums ir košāks — tur, kur tēviņam ir melna krāsa vai tumši pelēka, mātītei ir brūna vai pelēkbrūna. Apmēram trešdaļai sugu tēviņam ap acīm ir koši sarkans neapspalvotas ādas gredzens.[6][7]

Ķauķi mājo gan atklātās ainavās ar atsevišķiem kokiem un krūmiem, gan mežos. Barojas ar kukaiņiem, bet dažas sugas barojas arī ar augļiem un ogām, piemēram, ar plūškoka ogām.[6][7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Altaja ķauķis (Sylvia althaea)
Gaišais ķauķis (Sylvia curruca)
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes
  2. Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
  3. «Ornitofaunistika: Āzijas tuksneša ķauķis Sylvia nana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 27. maijā.
  4. Sylvia Warblers: Identification, taxonomy and phylogeny of the genus Sylvia
  5. Alive: Barred Warbler (Sylvia nisoria)
  6. 6,0 6,1 Del Hoyo, J.; Elliot, A., & Christie, D. (editors). (2006). Handbook of the Birds of the World. Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers. Lynx Edicions. ISBN 84-96553-06-X.
  7. 7,0 7,1 Snow, D. W., & Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic (Concise ed.). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]