Dārza ķauķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza ķauķis
Sylvia borin (Boddaert, 1783)
Dārza ķauķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaĶauķu dzimta (Sylviidae)
ĢintsĶauķi (Sylvia)
SugaDārza ķauķis (Sylvia borin)
Izplatība
Sylviaborinmap2.jpg
   Ligzdošanas areāls
   Ziemošanas areāls
Dārza ķauķis Vikikrātuvē

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.[1] Tam ir divas pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza ķauķis sastopams gandrīz visā Eiropā

Dārza ķauķis kā ligzdotājs izplatīts gandrīz visā Eiropā, nav sastopams vienīgi Islandē, Vidusjūras salās un kalnu rajonos virs koku zonas. Ārpus Eiropas ligzdo Turcijas ziemeļdaļā, Aizkaukāzā un Sibīrijā, austrumu virzienā līdz Jeņisejas augštecei pie Krasnojarskas. Ziemo Āfrikā aiz Sahāras.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza ķauķis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs.[3] Kopumā tā populācijai ir mērens pieaugums.[4] Latvijā ligzdo izplatības areāla austrumu pasuga — S.b.woodwardi.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza ķaukis ir pelēkbrūns ar tumšāku muguru un gaišāku apakšējo ķermeņa daļu

Dārza ķauķis ir neliels dziedātājputns ar noapaļotu galvas formu, kvadrātveida astes galu un proporcionāli gariem, smailiem spārniem, salīdzinoši ar citiem ķauķiem ar masīvu, spēcīgu ķermeņa uzbūvi.[5] Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 20—22 cm, svars 15—27 g.[5][6][7]

Mugurpuse pelēkbrūna, apakšpuse gaiši brūna. Iztrūkst jebkādas kontrastējošas jeb pamanāmas detaļas. Knābis īss un spēcīgs, pelēks ar gaišāku apakšējo knābja daļu. Acis tumši brūnas, bet ap tām gaiši pelēks gredzens, virs acs īsa, gaiša uzacs. Kājas pelēkbrūnas. Abi dzimumi izskatās vienādi.[6][7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza ķauķis galvenokārt uzturas biezi aizaugušās, krūmainās pļavās

Galvenokārt uzturas biezi aizaugušās, krūmainās pļavās, lapu koku vai jauktu koku mežmalās ar biezu pamežu, krūmainās upmalās biezu niedrāju tuvumā, skrajos mežos un dārzos.[1] Izvairās no skujkoku mežiem, arī no bieziem mežiem. Pilsētās sastopams tikai parkos un dārzos.[7] Migrācijas lidojumus veic nakts laikā.[6] Sastopams kalnos līdz 2600 m virs jūras līmeņa.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezonas laikā barojas galvenokārt ar kukaiņiem, bet ārpus tās galvenokārt ar augļiem un ogām. Barību meklē krūmos un koku lapotnē, kur uzknābā kukaiņus no zariem un lapām. Reizēm kukaiņus ķer lidojumā.[1][7]

Lizgdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza ķauķa olas

Dārza ķauķi veido monogāmus pārus un pirmo reizi ligzdo gada vecumā.[8] Ligzdošanas sezona atkarībā no izplatības areāla sākas laikā no marta līdz maijam. Pirmie atgriežas tēviņi un ieņem ligzdošanas teritoriju, kuru enerģiski aizsargā ne tikai no savas sugas pārstāvjiem, bet arī no citu sugu ķauķiem. Mātīti uz savu teritoriju tēviņš aicina ar dziesmām.[8]

Ligzdai vieta tiek piemeklēta zemos kokos vai krūmos, arī garos zālaugos. Kausveida ligzda vīta no zāles un lapām, zariņiem un saknēm, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem un matiem. Dējumā 3—6 brūni raibumotas olas. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē abi vecāki, bet tēviņš galvenokārt dienas laikā un salīdzinoši mazāk stundas, nekā mātīte. Arī par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 9—12 dienu vecumā.[1][6][7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza ķauķim ir 2 pasugas:[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]