Ķengaraga promenāde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī

Ķengaraga promenāde, saukta arī par Daugavas promenādi, atrodas Ķengaraga apkaimē Rīgā, tā sākas kā veloceliņš pie Ķengaraga ielas, kas iet no Maskavas ielas līdz Daugavas krastam pie Viberta salas.

Promenāde izveidota uz 1901. gadā ar laukakmeņiem, koka pāļiem, žagariem un smilti nostiprināta Daugavas plūdu aizsardzības vaļņa t.s. Daugavas regulēšanas "P" dambja, lai aizkavētu Mazjumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemes izskalošanu pavasara plūdos. 1962. gadā, izveidojot Ķengaraga dzīvojamo rajonu, tas tika labiekārtots un pastiprināts ar moderniem dzelzsbetona materiāliem.

Promenāde krustojas ar Kaņiera ielu, kas iet no bijušā Prūšu kroga pie Maskavas ielas līdz Daugavai, tālāk šķērso Glūdas ielu, Krāces ielu un Bultu ielu, agrāko Ikšķiles ielas gultni, bijušās Plostu ielas galu, tālāk pāri 2011. gadā izbūvētam koka tiltam pa bijušās Bleķu muižas zemēm līdz bijušās Krusta muižas centra zemēm, kur atrodas putnu vērošanas tornis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa

Pirmie darbi promenādes atjaunošanā iesākās jau 2007. gadā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens", bet 2009. gadā Austrumu izpilddirekcija pēc ainavu arhitektu Daigas Veinbergas, Guntas Rozenbergas un Laumas Garkalnes izstrādāta krastmalas ainavas dizaina projekta un arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta izbūvēja un labiekārtoja Promenādes aleju.

2009. gadā pie Krustamuižas Rīgas Austrumu izpilddirekcija ierīkoja putnu vērošanas un skatu torņa laukumu, pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta (būvuzņēmējs SIA "Tika").

2010. gadā dīķa apkārtne pie Daugavas tika rekonstruēta un labiekārtota, uzcelts tiltiņš pāri dīķa attekai, ierīkots vingrošanas laukums un uzstādīta galda spēļu stacionārā iekārta, promenādei un veloceliņam par godu uzstādīts dekoratīvais divritenis pēc akmeņkaļa kalēja Gunta Pandara un tēlnieka Āra Smildzera projekta.

Gar rūpnīcas sētu pie Daugavas pēc SIA "Velve-AE" projekta izveidota vietējo iedzīvotāju iecienīta atpūtas un Daugavas mūžīgā tecējuma vērošanas zona.

2011. gada vasarā Bleķu muižas teritorijā tika uzcelts gājēju tiltiņš pāri Purvu (Bleķu muižas) upītei. Celts pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta, būvuzņēmējs SIA "Rišon Inter".

Mazjumpravas muižas drupas

2014. gadā veloceliņam tika izveidots pagarinājums no Ķengaraga promenādes līdz Mazjumpravas muižai, darbu gaitā labiekārtotajā teritorijā ierīkots apgaismojums, izvietoti atpūtas soliņi un atkritumu urnas, norādes un informācija par Mazjumpravas muižas vēsturi, renovētas kāpnes, kā arī daļēji attīrītas muižas ēku drupas, bagarēts dīķis un sakopta apkārtējā teritorija.

2015. gada 24. aprīlī, Ķengaraga promenādē pie putnu vērošanas torņa Spodrības mēneša un Meža dienu ietvaros tika iestādīts 21 vītols. 2015. gada novembrī tika pabeigts jauns gājēju un veloceliņa turpinājums 630 metru garumā posmā no Mazjumpravas muižas uz Dārziņu apkaimes pusi. Darbu gaitā veikta gājēju un veloceliņa izbūve, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī nodrošināta teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Jaunizbūvētā veloceliņa posms

2016. gadā gājēju-veloceliņš "Centrs-Dārziņi" tika pagarināts par vēl 500 metriem virzienā uz Dārziņiem.

2017. gada 20. maijā Mazjumpravas muižas teritorijā tika atklāta kultūrtelpa "Strops". Kultūrtelpā ir savākta, apkopota un apskatāma informācija par Ķengaraga apkaimi un par Mazjumpravas muižas vēsturi. Tajā notiek arī kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi. Kultūrtelpa strādā vasaras mēnešos.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūras avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]