Ķengaraga promenāde

Ķengaraga promenāde, saukta arī par Daugavas promenādi, atrodas Ķengaraga apkaimē Rīgā. Tā sākas pie Ķengaraga ielas un turpinās Rumbulas apkaimē kā veloceliņš Centrs—Dārziņi.

Promenāde izveidota uz 1901. gadā ar laukakmeņiem, koka pāļiem, žagariem un smilti nostiprināta Daugavas plūdu aizsardzības vaļņa (t.s. Daugavas regulēšanas "P" dambja), lai aizkavētu Mazjumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemes izskalošanu pavasara plūdos. 1962. gadā, izveidojot Ķengaraga dzīvojamo rajonu, tas tika labiekārtots un pastiprināts ar moderniem dzelzsbetona materiāliem.

Promenāde krustojas ar Kaņiera ielu, kas iet no bijušā Prūšu kroga pie Maskavas ielas līdz Daugavai, tālāk šķērso Glūdas ielu, Krāces ielu un Bultu ielu, garām bijušās gumijas fabrikas Kvadrāts sienai šķērso agrāko Ikšķiles ielas gultni, tad bijušās Plostu ielas galu, tālāk pāri 2011. gadā izbūvētam koka tiltam pa bijušās Blieķu muižas zemēm līdz bijušās Krusta muižas centra zemēm, kur atrodas putnu vērošanas tornis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie darbi promenādes atjaunošanā iesākās jau 2007. gadā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens", bet 2009. gadā Austrumu izpilddirekcija pēc ainavu arhitektu Daigas Veinbergas, Guntas Rozenbergas un Laumas Garkalnes izstrādāta krastmalas ainavas dizaina projekta un arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta izbūvēja un labiekārtoja Promenādes aleju.

2009. gadā pie Krusta muižas Rīgas Austrumu izpilddirekcija ierīkoja putnu vērošanas un skatu torņa laukumu, pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta (būvuzņēmējs SIA "Tika").

2010. gadā dīķa apkārtne pie Daugavas tika rekonstruēta un labiekārtota, uzcelts tiltiņš pāri dīķa attekai, ierīkots vingrošanas laukums un uzstādīta galda spēļu stacionārā iekārta, promenādei un veloceliņam par godu uzstādīts dekoratīvais divritenis pēc akmeņkaļa kalēja Gunta Pandara un tēlnieka Āra Smildzera projekta. Gar rūpnīcas sētu pie Daugavas pēc SIA "Velve-AE" projekta izveidota vietējo iedzīvotāju iecienīta atpūtas un Daugavas mūžīgā tecējuma vērošanas zona.

2011. gada vasarā Bleķu muižas teritorijā tika uzcelts gājēju tiltiņš pāri Purvu (Blieķu muižas) upītei. Celts pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta, būvuzņēmējs SIA "Rišon Inter".

2014. gadā veloceliņam tika izveidots pagarinājums no Ķengaraga promenādes līdz Mazjumpravas muižai, darbu gaitā labiekārtotajā teritorijā ierīkots apgaismojums, izvietoti atpūtas soliņi un atkritumu urnas, norādes un informācija par Mazjumpravas muižas vēsturi, renovētas kāpnes, kā arī daļēji attīrītas muižas ēku drupas, bagarēts dīķis un sakopta apkārtējā teritorija.

2015. gada 24. aprīlī, Ķengaraga promenādē pie putnu vērošanas torņa Spodrības mēneša un Meža dienu ietvaros tika iestādīts 21 vītols. 2015. gada novembrī tika pabeigts jauns gājēju un veloceliņa turpinājums 630 metru garumā posmā no Mazjumpravas muižas Rumbulas lidlauka virzienā. Darbu gaitā veikta gājēju un veloceliņa izbūve, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī nodrošināta teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

2016. gadā gājēju-veloceliņš "Centrs-Dārziņi" tika pagarināts par vēl 500 metriem virzienā uz Dārziņiem.

2017. gada 20. maijā Mazjumpravas muižas teritorijā tika atklāta kultūrtelpa "Strops". Kultūrtelpā ir savākta, apkopota un apskatāma informācija par Ķengaraga apkaimi un par Mazjumpravas muižas vēsturi. Tajā notiek arī kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi. Kultūrtelpa strādā vasaras mēnešos.^[1]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķengaraga promenāde krustojas ar šādām ielām:^[2]

Ķengaraga iela (minēta 1896. gadā kā Kišiņevas iela, pārdēvēta 1923. gadā)
Kaņiera iela (izveidota 1957. gadā no bijušā Prūšu kroga līdz Daugavmalai)
Glūdas iela (izveidota 1900. gadā kā Donas iela, pārdēvēta 1923. gadā)
Krāces iela (izveidota 1932. gadā)
Bultu iela (izveidota 1959. gadā),
agrākā Ikšķiles ielas gultne (izveidota 1930. gadā),
bijušais Plostu ielas gals (izveidota 1930. gadā ar nosaukumu Salaspils iela, 1942. pārdēvēta par Plostu ielu),
turpinās kā veloceliņš Centrs—Dārziņi pāri 2011. gadā izbūvētam koka tiltam līdz Putnu novērošanas tornim.