2017. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Latvijā: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Laikapstākļi: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Sportā: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Kino: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Šajā lapā ir apkopoti 2017. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Raimonds Vējonis | |
| Ministru prezidents | Māris Kučinskis | Kučinska Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 12. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gada dzīvotne — lauku sēta
|
|
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 24.—28. janvāris — Siguldas trasē notika pasaules junioru čempionāts skeletonā.[13]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4.—5. februāris — Siguldas trasē notika pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.[14]
- 9. februāris — Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Vācijas prezidents Joahims Gauks Rīgā atklāja Reformācijas laukumu.
- 13. februāris — Latvija saņēma ielūgumu piedalīties 2018. gada ziemas olimpiskās spēlēs Phjončhanā.[15]
- 17. februārī:
- tika pasniegta Purvīša balva, balvu saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.[16]
- Lidostā "Rīga" pirms pacelšanās uz skrejceļa saslīdēja aviokompānijas Vim Airlines lidmašīna.[17]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10.—22. aprīlis — Rīgā notika 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12.—14. maijs — Rīgā notika Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā.[18]
- 14. maijs:
- norisinājās ikgadējais Lattelecom Rīgas maratons, kurā Valērijs Žolnerovičs uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).[19]
- Četru dienu vizītē ieradās Uzbekistānas Senāta priekšsēdētājs Nigmatilla Juddaševs.
- 19. maijs — pasniedza Arhitektūras gada balvu.[20]
- 25. maijs:
- Rīgas līcī izcēlās ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, kas transportēja vairāk nekā 7000 tonnu dīzeļdegvielas.[21]
- Saeima nolēma, ka automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem.[22]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūnijs — atklāja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu.
- 3. jūnijs — notika Latvijas pašvaldību vēlēšanas.[23]
- 6. jūnijs — Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas aizliedz filmēt un fotografēt kritiskās infrastruktūras objektus bez atļaujas.[24]
- 10. jūnijs — Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko izcīnīja uzvaru Francijas atklātajā čempionātā.
- 15. jūnijs:
- Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju tika apstiprināts Jēkabs Straume.[25]
- Latvijā tika aizliegts cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.[26]
- 18. jūnijs — Jūrmalā, Slokā, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā.[27]
- 23. jūnijs — ar Indijas nesējraķeti palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Venta-1.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs — jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus.[28]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18.—19. augusts — Rāznas nacionālajā parkā notika Pasaules čempionāts rogainingā.[29]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. septembris — Daugavpils dome atbrīvoja no amata pienākumiem tās priekšsēdētāju Andreju Elksniņu[30] un viņa vietā ievēlēja Rihardu Eigimu.[31]
- 4. septembris — tika pasniegta Valtera Capa balva, to saņēma Edgars Sūna.[32]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris:
- Ojārs Bušs, valodnieks (dzimis 1944. gadā)
- Austra Pumpure, dziesminiece (dzimusi 1928. gadā)[33]
- 9. janvāris — Jānis Serģis, motosportists, treneris (dzimis 1938. gadā)
- 12. janvāris — Rolfs Ekmanis, literatūrzinātnieks (dzimis 1929. gadā)
- 16. janvāris:
- Uldis Brauns, režisors un operators (dzimis 1932. gadā)
- Igors Garais, šahists (dzimis 1922. gadā)
- 21. janvāris:
- Biruta Baumane, gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
- Maija Apine, teātra aktrise un režisore (dzimusi 1961. gadā)
- 26. janvāris — Līvija Akuratere (dzimusi 1925. gadā), teātra kritiķe un teātra zinātniece
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Helēna Celmiņa, rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā (dzimusi 1929. gadā)
- 9. februāris — Silvija Ravdone-Krodere, basketboliste (dzimusi 1940. gadā)[34]
- 10. februāris — Sandra Brīnuma, dziedātāja (dzimusi 1960. gadā)
- 17. februāris — Rihards Kondratovičs, biologs, pasniedzējs, selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs (dzimis 1932. gadā)
- 20. februāris — Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis, skolotājs, dievturu kustības aktīvists, politiķis (dzimis 1937. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Aivars Slucis, ārsts, publicists, sabiedrisks darbinieks, mecenāts (dzimis 1938. gadā)
- 9. marts — Gido Kokars, komponists (dzimis 1921. gadā)
- 16. marts — Inta Grigoroviča, filmas "Dokumentālists" (2012) galvenā varone (dzimusi 1948. gadā)[nepieciešama atsauce]
- 17. marts — Alberts Legzdiņš, mūziķis, grupas "Čikāgas piecīši" dibinātājs (dzimis 1933. gadā)
- 26. marts — Brigita Baiba Krūmiņa, dokumentālā kino scenāriste, režisore, māksliniece (dzimusi 1943. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. aprīlis — Valentīns Mazzālītis, vieglatlētikas treneris (dzimis 1930. gadā)
- 6. aprīlis — Nikolajs Balvačovs, basketbola treneris (dzimis 1943. gadā)
- 13. aprīlis — Indulis Ranka, tēlnieks (dzimis 1934. gadā)
- 19. aprīlis — Oskars Grīgs, politiķis (dzimis 1943. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. maijs — Visvaldis Feldmanis, jūrnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)[35]
- 27. maijs — Venta Vecumniece, Dailes teātra aktrise (dzimusi 1927. gadā)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. jūnijs — Pauls Kvelde, diriģents (dzimis 1927. gadā)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. jūlijs — Āris Auders, ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā)[36]
- 18. jūlijs — Juris Zaķis, fiziķis, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 19. jūlijs — Aija Eriņa, mūziķe (dzimusi 1985. gadā)
- 25. jūlijs — Juris Visockis, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)[37]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. augusts — Pēteris Plakidis, komponists (dzimis 1947. gadā)
- 15. augusts — Gunārs Birkerts, arhitekts (dzimis 1925. gadā)
- 19. augusts — Centis Kriķis, diriģents (dzimis 1930. gadā)[38]
- 20. augusts — Juris Zariņš, izgudrotājs (dzimis 1952. gadā)
- 27. augusts — Zdzislavs Romanovskis, dziedātājs (dzimis 1936. gadā)[39]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. septembris — Konstantīns Pupurs, politologs, vēsturnieks un valodnieks (dzimis 1964. gadā)
- 21. septembris — Ivars Strautmanis, arhitekts (dzimis 1932. gadā)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. oktobris — Andris Rubenis, filosofs un rakstnieks (dzimis 1951. gadā)
- 25. oktobris — Alberts Budže, garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. novembris — Juris Gagainis, metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
- 13. novembris — Valdis Bisenieks, valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
- 28. novembris — Romāns Grabovskis, aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. decembris — Valdis Liepiņš, aktieris un režisors (dzimis 1966. gadā)
- 7. decembris — Žermēna Heine-Vāgnere, dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
- 10. decembris:
- Kārlis Auškāps, teātra režisors (dzimis 1947. gadā)
- Valērijs Maligins, uzņēmējs (dzimis 1965. gadā)
- 11. decembris — Oļegs Skarainis, tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
- 14. decembris — Jānis Bērziņš, fiziķis (dzimis 1936. gadā)
- 18. decembris — Andris Apinītis, lauksaimnieks, pašvaldību darbinieks, politiķis (dzimis 1957. gadā)
- 25. decembris — Augusts Sukuts, režisors, kinofestivāla "Arsenāls" dibinātājs (dzimis 1947. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Par 2017. gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis TVNET 2017. gada 18. janvārī.
- ↑ 2017. gada putns – dzeltenā cielava Archived 2017. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabasdati.lv
- ↑ Gada kukainis 2017 – Eiropas dievlūdzējs Archived 2017. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabasdati.lv
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka Dabasdati 2017. gada 25. janvārī.
- ↑ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas - Spānijas kailgliemežu novērojumiem Dabasdati.lv 2017. gada 3. augustā.
- ↑ Gada koks - parastā priede LSM 2017. gada 11. janvārī.
- ↑ Gada augs 2017 – dzeltenā salmene Dabasdati.lv 2017. gada 2. janvārī.
- ↑ Gada sēne 2017 Dabasdati.lv 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna Dabasdati.lv 2017. gada 9. janvārī.
- ↑ Gada dzīvotne 2017 - lauku sēta Latvijas Dabas fonds 2017. gada 10. janvārī.
- ↑ «2017. gada ģeovieta – Dzerkaļu kalns Latgalē». lsm.lv. 2017. gada 20. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ Artūrs Tomsons. «PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU». Latvijas Arheologu biedrība, 2017. gada 31. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. februārī. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
- ↑ «Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules junioru čempionāts skeletonā». bobslejs.lv. Skatīts: 2017. gada 12. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Siguldas trase uzņems 2017. gada pasaules junioru čempionātu kamaniņu sportā». Delfi.lv. Skatīts: 2017. gada 12. janvārī.
- ↑ Mārtiņš Mālmeisters. «LATVIJA SAŅĒMUSI IELŪGUMU PIEDALĪTIES PHJONČHANAS ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS». olimpiāde.lv, 2017. gada 13. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. februārī. Skatīts: 2017. gada 22. februārī.
- ↑ Baiba Kušķe. ««Purvīša balva 2017» piešķirta Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam». lsm.lv, 2017. gada 17. februārī. Skatīts: 2017. gada 22. februārī.
- ↑ Judīte Čunka. «Rīgas lidostā uz skrejceļa saslīd lidmašīna ar KHL komandu; cietušo nav». lsm.lv, 2017. gada 17. februārī. Skatīts: 2017. gada 22. februārī.
- ↑ «59th WCCC: Highlights and Decisions - WFCC». Skatīts: 2016. gada 5. oktobrī.
- ↑ Gundars Galkins; Jānis Lazdāns. «Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords». lsm.lv, 2017. gada 14. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ ««Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2017» saņēmis Šaoliņas lidojošo mūku teātris». lsm.lv. 2017. gada 19. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ «Likvidēts ugunsgrēks uz tankkuģa Rīgas līcī». tvnet.lv. 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ «Jauniem auto pirmās divas tehniskās apskates būs jāveic retāk – reizi divos gados». lsm.lv. 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ «Gads līdz pašvaldību vēlēšanām». Centrālā vēlēšanu komisija. 2016. gada 3. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. maijā. Skatīts: 2016. gada 21. septembrī.
- ↑ «Terorisma risku mazināšanai aizliedz fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus». delfi.lv. 2017. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 14. jūnijā.
- ↑ «Saeima atbalsta Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā». lms.lv. 2017. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 15. jūnijā.
- ↑ Laura Dzērve. «Saeima aizliedz cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus». lsm.lv, 2017. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 15. jūnijā.
- ↑ «Jūrmalā turpina degt atkritumu šķirošanas stacija». lsm.lv. 2017. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 20. jūnijā.
- ↑ Vita Anstrate. «No 1. jūlija jaundzimušo personas kodos vairs nenorādīs dzimšanas datus». lsm.lv, 2017. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 3. jūlijā.
- ↑ Matīss Vecvagaris. «2017. gadā Latvijā notiks Pasaules čempionāts rogainingā». lsm.lv, 2014. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 23. septembrī.
- ↑ «Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu». irlv.lv. 2017. gada 2. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. septembrī. Skatīts: 2017. gada 5. septembrī.
- ↑ «Daugavpils mēra amatā Elksniņu nomaina Eigims». lsm.lv. 2017. gada 2. septembrī. Skatīts: 2017. gada 5. septembrī.
- ↑ «Valtera Capa balvas laureāts - Edgars Sūna». Latvijas Zinātņu akadēmija. Skatīts: 2017. gada 5. septembrī.
- ↑ http://www.delfi.lv/kultura/news/music/muziba-aizgajusi-tauta-iemilota-dziesminiece-austra-pumpure.d?id=48371127
- ↑ «Sēru vēsts: mūžībā aizgājusi pasaules čempione Silvija Krodere». Latvijas Basketbola savienība. 2017. gada 9. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. februārī. Skatīts: 2017. gada 10. februārī.
- ↑ Mūžībā devies tālbraucējs kapteinis, lībietis Visvaldis Feldmanis kolka.lv
- ↑ «Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders». irlv.lv. 2017. gada 14. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 14. jūlijā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis kādreizējais Jūrmalas mērs Juris Visockis». delfi.lv. LETA. 2017. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 26. jūlijā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis diriģents Centis Kriķis». Latvijas Radio. 2017. gada 21. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. augustā.
- ↑ Mūžībā aizgājis dziedātājs Zdzislavs Romanovskis irliepaja.lv