Šķērszarna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šķērszarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsota ar sārtā krāsā)

Šķērszarna (latīņu: colon transversum) ir lokzarnas (colon) augšējais posms, kas ir resnās zarnas (intestinum crassum) daļa. Šķērszarna ir augšupejošās zarnas (colon ascendens) turpinājums, kas tālāk pāriet lejupejošajā zarnā (colon descendens).

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labās paribes apgabalā X ribas skrimšļa līmenī augšupejošā zarna noliecas pa kreisi un uz priekšu, pārejot šķērszarnā. Šis pārejas posms saucas par lokzarnas labo jeb aknu izliekumu. Tālāk šķērszarna iet no labās puses uz kreiso slīpi uz leju, un tad uz augšu uz kreisās paribes apgabalu. Ķermenim atrodoties vertikālā stāvoklī šķērszarna parasti nokaras lokveidīgi uz leju. Kreisajā paribē IX ribas skrimšļa līmenī, kreisajā jeb liesas izliekumā šķērszarna pāriet lejupejošajā zarnā. Šķērszarnu no visām pusēm klāj vēderplēve. Tā ar taukplēvi ir piestiprināta pie vēdera dobuma. Šķērszarnas garums ir 25 — 62 cm., bet vidēji ap 50 cm. Zarnas iekšējais diametrs ir ap 6—7 cm

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķērszarnai nav gremošanas funkciju. Tās funkcija, tāpat, kā resnajai zarnai kopumā, ir saistīta ar ūdens un elektrolītu uzsūkšanu, lai samērā šķidrais hīms, kas nāk no tievās zarnas (intestinum tenue), pārtaptu par daudz cietākām fekālijām.