Augšupejošā zarna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augšupejošās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsota ar sārtā krāsā)

Augšupejošā zarna jeb augšupejošā lokzarna (latīņu: colon ascendens) ir lokzarnas (colon) sākuma posms, kas ir resnās zarnas (intestinum crassum) daļa. Augšupejošā zarna sākumā robežojas ar aklo zarnu (caecum), bet turpinājumā pāriet šķērszarnā (colon transversum).

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšupejošā zarna atrodas vēdera dobuma labajā pusē. Tās stāvoklis nav fiksēts. Ķermenim atrodoties vertikālā stāvoklī augšupejošā zarna ir vērsta uz augšu, turpinot aklo zarnu. Tā ir nedaudz tievāka par aklo zarnu. Augšupejošās zarnas savienošanās zona ar šķērszarnu saucas par lokzarnas labo jeb aknu izliekumu. Augšupejošo zarnu no priekšas un sāniem sedz vēderplēve. Augšupejošās zarnas garums pieaugušam cilvēkam ir ap 24 cm. Zarnas iekšējais diametrs — ap 7 cm. Augšupejošās zarnas parasimpātisko inervāciju nodrošina klejotājnervs. Simpātisko inervāciju veic krūšu viscerālie nervi.

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšupejošajai zarnai nav gremošanas funkciju. Tās funkcija, tāpat, kā resnajai zarnai kopumā, ir saistīta ar ūdens un elektrolītu uzsūkšanu, lai samērā šķidrais hīms, kas nāk no tievās zarnas (intestinum tenue), pārtaptu par daudz cietākām fekālijām.