Hīms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hīms[1][2] jeb himuss[3] (grieķu: χυμός — sula) ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.

Hīms formējas kuņģī tā motorās un sekretorās darbības rezultātā. Kad tā konsistence kļūst līdzīga šķidrai putriņai, hīms caur kuņģa vārtnieka sfinkteru nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Visātrāk no kuņģa evakuējas ar ogļhidrātiem bagāta barība, olbaltumvielas saturoši produkti zarnās nonāk lēnāk. Vislēnāk kuņģī tiek pārstrādāti taukus saturoši produkti.

Divpadsmitpirkstu zarnā skābais kuņģa hīms tiek neitralizēts un kļūst par duodenālo hīmu. Tas notiek 14—16 sekunžu laikā, iedarbojoties žults, kā arī divpadsmitpirkstu zarnas un aizkuņģa dziedzera sekrētu bikarbonātiem. Kuņģa proteolītiskie fermenti tiek inaktivēti un sāk darboties aizkuņģa dziedzera fermenti. Tālākā barības sagremošana notiek tievajā zarnā.

Kad hīms caur ileocekālo vārstu nonāk aklajā zarnā un tālāk resnajā zarnā, no tā tiek uzsūkts ūdens un hīms pamazām pārveidojas par izkārnījumu masām. No līdz 4 litriem hīma, kas katru dienu nonāk resnajā zarnā, veidojas 150—200 g fekāliju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte, S. Raģe. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 2. izdevums. Rīga : Avots, 2007, 266. lpp. ISBN 978-9984-800-23-3
  2. «Hīms» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2017-10-01.
  3. «Himuss» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2017-10-01.