Šarlote Margareta fon Līvena
| ||||||||||||||
Šarlote Margareta fon Līvena (vācu: Charlotte Margarete von Lieven; 1743-1828), Krievijas Impērijas ķeizarienes Katrīnas II galminiece, Mežotnes muižas īpašniece, kņaziene.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1743. gada 27. jūnijā Krievijas armijas artilērijas ģenerāļa Kārļa Kaspara fon Gaugrebena un viņa sievas Annas, dzimušas Posses, ģimenē. 1766. gadā viņa apprecēja Kijivas komendantu ģenerālmajoru Otto Andreasu Heinrihu fon Līvenu (1726-1781) un viņiem piedzima seši bērni.
Pēc vīra nāves 1783. gadā Katrīna II viņu pieņēma Pēterburgas galmā par viņas mazbērnu audzinātāju. 1794. gadā ķeizariene viņu iecēla par galmadāmu (статс-дама) un pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā piešķīra hercoga Mežotnes muižu. 1797. gadā Šarlote fon Līvena uzsāka Mežotnes pils celtniecību pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, celtniecību vadīja no Berlīnes atbraukušais vācu arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817. gadam Pateicībā par bērnu audzināšanu ķeizars Pāvils I 1799. gadā viņu kopā ar dēliem iecēla grāfu kārtā.
1826. gadā ķeizars Nikolajs I Šarlotei fon Līvenai un visiem viņas pēcnācējiem piešķīra kņazu titulu. Mirusi 1828. gadā Pavlovskā, apglabāta Mežotnes baznīcas kapos.
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mežotnes muiža (Mesothen), mantoja Johans Georgs Līvens
- Bukaišu muiža (Fokkenhof), mantoja Kristaps Heinrihs Līvens
- Mežmuiža (Grenzhof), mantoja Kārlis Kristaps Līvens
Arī divas muižas Krievijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|