Mežotnes luterāņu baznīca
Mežotnes baznīcas drupas atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, blakus Mežotnes pilskalnam. Mežotnes luterāņu baznīca atrodas Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Nr. 354 „Mežotnes pilskalns ar senpilsētu” aizsardzības zonā.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Celta sakarā ar hercoga Gotharda 1567. gada 28. februāra rīkojumu uz ziemeļiem no Mežotnes pilskalna bijušās senpilsētas teritorijā. Sākotnēji bijusi Bauskas sv. Ģertrūdes baznīcas filiāle, bet 1599. gadā jau minēta kā patstāvīga baznīca ar savu mācītājmuižu.[2] Mācītājs bijis turīgs, jo netālās Grāvendāles barons no viņa aizņēmies ievērojamu summu.[2] Pašreizējā mūra baznīca celta ap 1711. gadu (pēc cita avota - 17. gadsimtā, ar 1735. gadā uzbūvētu pildrežģa torni),[2] bet tās mūra tornis par Mežotnes muižnieces Šarlotes Līvenas līdzekļiem celts 1817. gadā. Baznīca pārbūvēta 1820.–1821. gadā. 1824. gadā izveidoja Mežotnes-Bērsteles evaņģēliski luterisko draudzi.[2]
1738. gada 6. janvārī baznīcā svinīgi kristīja 106 Krimas tatāru bērnus, kurus Krievijas armija bija sagūstījusi savos karagājienos.[2] Tālākais šo bērnu liktenis nav izsekots baznīcas pierakstu bojāejas dēļ.[2]
Pirmā pasaules kara Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gadā Mežotnes baznīcu sašāva un tā nodega. Trīs zvanus 1800 rubļu vērtībā aizveda uz Krieviju.[2] 1930. gada 20. jūlijā iesvētīja atjaunoto baznīcu, 1937. gadā Mežotnes baznīcas kapos tika apbedīts Mazmežotnes muižas īpašnieks Anatols Līvens.
Sarkanās armijas uzbrukuma gaitā Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā torni no jauna sašāva un baznīcai nodega jumts. Telpas pēc kara izdemolēja. Latvijas PSR laikā dievkalpojumus kādu laiku noturēja mācītājmuižā, bet 1960. gados to nojauca. Draudze bija spiesta darbu pārtraukt, baznīcā pēc 1960. gada ierīkoja minerālmēslu noliktavu. 1991. gada draudze atguva baznīcu un sāka to sakopt.
2004. gada 10. augustā Mežotnes baznīcas kapsētā apglabāja urnu ar Kanādā mirušās Mežotnes muižas īpašnieku pēcteces Luīzes Marijas Līvenas pīšļiem. Mūsdienās baznīcu pamazām atjauno.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «livland.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 16. maijā.
- 1 2 3 4 5 6 7 Edgars Strazdiņš. "Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm", 2020., Madris, Rīga, ISBN 978-9984-31-664-2.
- ↑ zudusilatvija.lv
Koordinātas: 56°26′35″N 24°2′34″E / 56.44306°N 24.04278°E