Mežotnes muiža

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mežotnes pils)
Jump to navigation Jump to search
Mežotnes pils
Mežotnes pils
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Klasicisms
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Mežotne, Bauskas novads, Latvija
Koordinātas 56°22′41″N 23°55′52″E / 56.37806°N 23.93111°E / 56.37806; 23.93111Koordinātas: 56°22′41″N 23°55′52″E / 56.37806°N 23.93111°E / 56.37806; 23.93111
Būvniecības sākums 1798
Pabeigta 1802
Īpašnieks VAS Valsts Nekustamie īpašumi
Celtniecība
Arhitekts Džakomo Kvarengi
Johans Georgs Ādams Berlics
Oficiālais nosaukums: Pils
Aizsardzības numurs 6175
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 29. oktobris
Mežotnes muižas kopskats no Mežotnes pilskalna pāri Lielupei (V. Štavenhāgens, 1866).

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē. To klasicisma stilā pēc Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta uzcēla Johans Georgs Ādams Berlics 1798. - 1802. gados. Netālu atrodas bijušās muižas ēkas - kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. No 1797. līdz 1920. gadam Mežotne bija Līvenu dzimtmuiža.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1309.-1322. gadā Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fon Jorke senajā zemgaļu pilskalnā uzcēla ordeņa pili. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1648. gadā viņa īpašumos Lielupes labajā krastā iepretī senajam Mežotnes pilskalnam uzcēla manufaktūru, kurā auda tajā laikā ļoti pieprasītos brokāta audumus un gobelēnus. 18. gs. vidū muižu uz laiku ieguva Johans Frīdrihs fon Mēdems, tajā 1761. gadā dzimusi nākamā Kurzemes un Zemgales hercogiene Doroteja fon Mēdema.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā 1795. gadā ķeizariene Katrīna II hercogu Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai (1742-1828), bet Pāvils I Romanovs Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799. gadā viņiem piešķīra mantojamu grāfu titulu.

Šarlote fon Līvena pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, celtniecību vadīja no Berlīnes atbraukušais vācu arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817. gadam. Muižas kungu māju apņem angļu stila ainavu parks ar plašu lauku ēkas priekšā. Lielupes krastā bija paviljons, no kura saglabājušies vienīgi pamati.

Pēc 1920. gada agrārās reformas pēdējais muižas īpašnieks Anatols Līvens to atstāja un no 1921. gada līdz 1944. gadam muižas centrā atradās lauksaimniecības skola. Mežones muižas zemi sadalīja 110 jaunsaimniecībās ar kopējo platību 1696 ha. Otrā Pasaules kara laikā pie Mežotnes tika forsēta Lielupe un kauju gaitā muižas ēkas daļēji sagrāva. Pēc kara 1946. gadā bijušajā muižas centrā izveidoja Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu staciju, kungu mājā atradās administrācijas telpas un darbinieku dzīvokļi. 1958. gada beigās sākās restaurācijas darbi, kas ieilga līdz 2001. gadam.

1996. gadā Mežotnes pils tika nodota Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. 2000. gadā pils trešajā stāvā iekārtoja viesnīcu. Ēku līdz 2017. gada novembrim apsaimniekoja SIA "Mežotnes pils", taču tagad to uz 12 gadiem iznomā SIA “CV–R” par 2737 eiro mēnesī.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]