Halucinācijas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Halucinācijas ir uztveres stāvoklis, kurā dzīvā organisma maņu orgāni saņem kairinājumus bez īsta ārējā objekta esamības, bet kas pašai dzīvajai būtnei var likties kā daļa no ārējās pasaules vizuālās īstenības. Halucinācijas izšķir atsevišķi no citiem līdzīgiem uztveres stāvokļiem kā, piemēram, sapņošanu, ilūzijām, iztēli un pseidohalucinācijām.

Visbiežāk sastopamās ir dzirdes halucinācijas. Bieži ir sastopamas arī redzes un smaržas halucinācijas. Halucināciju izplatītākie cēloņi ir psihotropo vielu (it īpaši antiholīnerģisko vielu) lietošana, miega trūkums, psihoze, neiroloģiskie traucējumi un dzēruma trakums.

Halucināciju biežākie toksiskie cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cannabis un atvasinājumi
  • Lizergīnskābe (LSD)
  • Psilocibīns
  • Meskalīns
  • Kokaīns
  • Uzvedību kontrolējošie medikamenti
  • Antiholīnerģiskās vielas (atropīns, cikliskie antidepresanti, antihistamīna vielas, fenotiazīdi, antispasmodiskie preparāti, antipārkinsonisma preparāti)
  • Ketamīns
  • Ergotamīns
  • Organiskie šķīdinātāji[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Toksikoloģijas rokasgrāmata, Viesturs Liguts, 46.lpp, ISBN 9984-26-038-0