Halucinācijas

Vikipēdijas lapa

Halucinācijas ir uztveres stāvoklis, kurā dzīvā organisma maņu orgāni saņem kairinājumus bez īsta ārējā objekta esamības, bet kas pašai dzīvajai būtnei var likties kā daļa no ārējās pasaules vizuālās īstenības. Halucinācijas izšķir atsevišķi no citiem līdzīgiem uztveres stāvokļiem, piemēram, sapņošanu, ilūzijām, iztēli un pseidohalucinācijām.

Visbiežāk sastopamās ir dzirdes halucinācijas. Bieži ir sastopamas arī redzes un smaržas halucinācijas.

Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Halucināciju izplatītākie cēloņi ir miega trūkums, garīgas slimības un neiroloģiski traucējumi, psihotropo vielu (it īpaši antiholīnerģisko vielu) lietošana un dzēruma trakums (delirium tremens). Nereti tās tiek ierosinātas tīši, izmantojot sensoro deprivāciju, hipnozi un citus paņēmienus.

Halucināciju biežākie toksiskie cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Toksikoloģijas rokasgrāmata, Viesturs Liguts, 46.lpp, ISBN 9984-26-038-0