Pāriet uz saturu

Šoks

Vikipēdijas lapa

Šoks ir kritisks organisma stāvoklis, ko izraisa pēkšņs asins plūsmas kritums ķermenī.[1]

Organisms izjūt šoku, ja ir smags ievainojums, kas saistīts ar stiprām sāpēm, asiņošanu, asins zudumu, kaulu lūzumiem, traumatiskām locekļu amputācijām, apdegumiem; šoku var izraisīt arī smagi psihiski pārdzīvojumi.[2] Tāpat šoku var izraisīt arī karstuma dūriens, alerģiska reakcija, smaga infekcija vai saindēšanās.[1]

Cilvēkiem, kas cietuši no šoka, vērojama pelēcīgi bāla ādas krāsa, auksti sviedri, pazemināta ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, ātrs un vājš pulss. Cietušā apziņa ir skaidra.[2] Primārais šoks rodas tūlīt traumas brīdī. Sekundārais šoks rodas dažas stundas pēc traumas.[2]

Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie rādītāji un simptomi par šoka stāvokli ķermenī ir šādi:[3]

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir četrus šoka tipus: hipovolēmisko, distributīvo, kardiogēno un obstruktīvo.[4]

Hipovolēmiskais šoks rodas, ja asinsvados nav pietiekami daudz asiņu, lai nogādātu skābekli uz orgāniem.[5] Parasti šis šoka veids novērojams bērniem. Cēlonis ir šķidruma zudums organismā, bieži cēloņi ir asins zudums (trauma, operācija, asiņošana).[4]

Distributīvā šoka pamatā asinsvadi paplašinās un asinspiediens nav pietiekams, lai apgādātu visus orgānus organismā,[3] novērojama karsta āda.[4]

Kardiogēno šoku var izraisīt sirds bojājumu dēļ samazināta asins plūsma organismā. [3] Izpaužas ar plaušu tūsku, mitru klepu, stenēšanu. Kardiogēnā šoka pazīmes var būt iedzimta sirdskaite, toksisku vielu ietekme.[4]

Obstruktīvs šoks rodas, ja asinis nevar nokļūt tur, kur tas nepieciešams.[3] Obstruktīvā šoka gadījumā kaut kas ķermenī, piemēram, asins receklis, kavē asinīm ieplūst vai izplūst no sirds asinsvadiem.[6]

Visi šoka veidi ir dzīvībai bīstami.[3]

Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šoku var izraisīt jebkurš stāvoklis, kas samazina asins plūsmu organismā, tostarp:

Šoks bieži vien ir saistīts ar smagu ārēju vai iekšēju asiņošanu, kas radusies smaga ievainojuma dēļ.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Shock: First aid». Mayo Clinic (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  2. 2,0 2,1 2,2 «ŠOKS». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2024-05-21.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «What You Should Know About Shock». Healthline (angļu). 2018-07-27. Skatīts: 2024-05-21.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 [https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2022-01/NMP%20pediatrija_ambulatoraja%20prakse.pdf "Neatliekamie stāvokļi un to simulācija pediatrijā: ambulatorā prakse"]. Rīgas Stradiņa universitāte. 2019.
  5. Department of Health & Human Services. «Shock». www.betterhealth.vic.gov.au (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  6. «Obstructive Shock: Causes, Symptoms and Treatment». Cleveland Clinic (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  7. «Shock: MedlinePlus Medical Encyclopedia». medlineplus.gov (angļu). Skatīts: 2024-05-21.