Šoks
Šoks ir kritisks organisma stāvoklis, ko izraisa pēkšņs asins plūsmas kritums ķermenī.[1]
Organisms izjūt šoku, ja ir smags ievainojums, kas saistīts ar stiprām sāpēm, asiņošanu, asins zudumu, kaulu lūzumiem, traumatiskām locekļu amputācijām, apdegumiem; šoku var izraisīt arī smagi psihiski pārdzīvojumi.[2] Tāpat šoku var izraisīt arī karstuma dūriens, alerģiska reakcija, smaga infekcija vai saindēšanās.[1]
Cilvēkiem, kas cietuši no šoka, vērojama pelēcīgi bāla ādas krāsa, auksti sviedri, pazemināta ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, ātrs un vājš pulss. Cietušā apziņa ir skaidra.[2] Primārais šoks rodas tūlīt traumas brīdī. Sekundārais šoks rodas dažas stundas pēc traumas.[2]
Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenie rādītāji un simptomi par šoka stāvokli ķermenī ir šādi:[3]
- Ātrs, vājš vai neesošs pulss;
- Neregulāra sirdsdarbība;
- Ātra, sekla elpošana;
- Reibonis;
- Pelēcīgi bāla ādas krāsa;
- Paplašinātas acu zīlītes;
- Neskaidra redze;
- Sāpes krūtīs;
- Slikta dūša;
- Apjukums;
- Trauksme;
- Urīna daudzuma samazināšanās;
- Slāpes un sausums mutē;
- Zems cukura līmenis asinīs;
- Samaņas zudums.[3]
Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izšķir četrus šoka tipus: hipovolēmisko, distributīvo, kardiogēno un obstruktīvo.[4]
Hipovolēmiskais šoks rodas, ja asinsvados nav pietiekami daudz asiņu, lai nogādātu skābekli uz orgāniem.[5] Parasti šis šoka veids novērojams bērniem. Cēlonis ir šķidruma zudums organismā, bieži cēloņi ir asins zudums (trauma, operācija, asiņošana).[4]
Distributīvā šoka pamatā asinsvadi paplašinās un asinspiediens nav pietiekams, lai apgādātu visus orgānus organismā,[3] novērojama karsta āda.[4]
Kardiogēno šoku var izraisīt sirds bojājumu dēļ samazināta asins plūsma organismā. [3] Izpaužas ar plaušu tūsku, mitru klepu, stenēšanu. Kardiogēnā šoka pazīmes var būt iedzimta sirdskaite, toksisku vielu ietekme.[4]
Obstruktīvs šoks rodas, ja asinis nevar nokļūt tur, kur tas nepieciešams.[3] Obstruktīvā šoka gadījumā kaut kas ķermenī, piemēram, asins receklis, kavē asinīm ieplūst vai izplūst no sirds asinsvadiem.[6]
Visi šoka veidi ir dzīvībai bīstami.[3]
Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šoku var izraisīt jebkurš stāvoklis, kas samazina asins plūsmu organismā, tostarp:
- Sirds problēmas (piemēram, sirdslēkme vai sirds mazspēja);
- Asinsvadu izmaiņas (piemēram, infekcijas vai smagas alerģiskas reakcijas gadījumā);
- Medikamenti, kas ievērojami samazina sirds darbību vai asinsspiedienu;
- Plaušu bojājumi.
Šoks bieži vien ir saistīts ar smagu ārēju vai iekšēju asiņošanu, kas radusies smaga ievainojuma dēļ.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Shock: First aid». Mayo Clinic (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «ŠOKS». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2024-05-21.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «What You Should Know About Shock». Healthline (angļu). 2018-07-27. Skatīts: 2024-05-21.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 [https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2022-01/NMP%20pediatrija_ambulatoraja%20prakse.pdf "Neatliekamie stāvokļi un to simulācija pediatrijā: ambulatorā prakse"]. Rīgas Stradiņa universitāte. 2019.
- ↑ Department of Health & Human Services. «Shock». www.betterhealth.vic.gov.au (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
- ↑ «Obstructive Shock: Causes, Symptoms and Treatment». Cleveland Clinic (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
- ↑ «Shock: MedlinePlus Medical Encyclopedia». medlineplus.gov (angļu). Skatīts: 2024-05-21.