Žans Filips Ramo

Žans Filips Ramo Jean-Philippe Rameau Personīgā informācija Dzimis 1683. gada 25. septembrī Dižona Miris 1764. gada 12. septembrī (80 gadi) Parīze Tautība francūzis

Profesionālā informācija Stils baroks

Žans Filips Ramo (franču: Jean-Philippe Rameau, 1683. gada 25. septembris — 1764. gada 12. septembris) bija franču komponists un mūzikas teorētiķis, kas darbojās baroka laikmetā.

Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču komponistiem un mūzikas teorētiķiem 18. gadsimtā. Ramo nomainīja Žanu Batistu Lulli kā galveno franču operas komponistu un kopā ar Fransuā Kūperēnu tiek uzskatīts arī par sava laika izcilāko franču klavesīna mūzikas autoru.

Par Ramo agrīno dzīvi ziņu ir maz. Tikai 1720. gados viņš ieguva plašu atpazīstamību kā nozīmīgs mūzikas teorētiķis, pateicoties savai grāmatai Harmonijas traktāts (Traité de l'harmonie réduite à ses principes naturels, 1722), un turpmākajos gados arī kā klavesīna meistardarbu komponists, kas kļuva pazīstami Eiropā. Gandrīz piecdesmit gadu vecumā viņš uzsāka operkomponista karjeru, kas šodien ir viņa pazīstamākā daiļrades puse. Viņa debijas opera Hipolits un Arisija (1733) izraisīja lielu satraukumu un tika asi kritizēta Lulli mūzikas stila piekritēju vidū tās revolucionārās harmonijas dēļ.

Ramo pārākumu franču operas laukā drīz vien atzina. Tomēr 18. gadsimta beigās Ramo mūzika bija izgājusi no modes, un tikai 20. gadsimtā tika pieliktas nopietnas pūles tās atdzīvināšanai. Mūsdienās viņa daiļrade atkal tiek augstu novērtēta, un viņa mūzika tiek aizvien biežāk atskaņota un ierakstīta.

Biogrāfija

Cēlies no Dižonas ērģelnieka ģimenes. Pēc mācībām jezuītu skolā 18 gadu vecumā devies uz Itāliju, kur papildinājis muzikālo izglītību Milānā.

Pēc atgriešanās dzimtenē bijis vijolnieks orķestrī, bet vēlāk kalpojis par ērģelnieku vairākās Francijas pilsētās, līdz 1723. gadā apmetās uz dzīvi Parīzē, kur nodarbojās ar garīgo un laicīgo muzikālo darbu komponēšanu. No 1745. gada karaļa galma komponists, vēlāk ieņemot Žana Batista Lulli vietu.

Darbojies instrumentālajā kamermūzikā, turpinot franču klavesīnistu tradīcijas — vairāku klavesīna skaņdarbu krājumu autors. Ramo savā daiļradē tiecās pēc dekoratīvākas rakstības un dinamiskākas attīstības. Vēlākajos gados nodevies galvenokārt operu komponēšanai.

Darbi

Ievērojamākās Ramo operas:

• Hipolits un Arisija (Hippolyte et Aricie, 1733)
• Galantā Indija (Les Indes galantes, 1735)
• Kastors un Pollūks (Castor et Pollux, 1737)
• Dardans (Dardanus, 1739)
• Naīda (Naïs, 1749)
• Borejieši (Les Boréades, 1763)

Tāpat rakstījis kantātes, motetes un instrumentālo kamermūziku.

Ramo ir arī vairāku muzikāli teorētisko darbu autors, 1722. gadā izdotais "Traktāts par harmoniju.." kļuva par pamatu harmonijas mācībai mūzikā, kas pēc autora nāves ieguva turpmāko attīstību 19. un 20. gadsimta mūzikas teorētiķu darbos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žans Filips Ramo.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)