Žohova sala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žohova sala
Žohova sala (Krievija)
Žohova sala
Žohova sala
Žohova sala (Āzija)
Žohova sala
Žohova sala
Ģeogrāfija
Koordinātas 76°08′50″N 152°43′12″E / 76.14722°N 152.72000°E / 76.14722; 152.72000Koordinātas: 76°08′50″N 152°43′12″E / 76.14722°N 152.72000°E / 76.14722; 152.72000
Arhipelāgs Delonga salas
Platība 58 km²
Garums 11 km
Platums 9,5 km
Augstākais kalns 123 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika

Žohova sala (krievu: остров Жохова, jakutu: Жохов арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā, tā otra lielākā sala. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu 1914. gadā atklāja krievu ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar kuģiem Taimir un Vaigač. Sākotnēji nosaukta par Novopašennija salu par godu Vaigač komandierim Pjotram Novopašennijam. Pēc tam, kad 1919. gadā Novopašennijs pievienojās Nikolaja Judeņiča Ziemeļrietumu armijai, salu 1926. gadā pārdēvēja par godu kuģa virsniekam Aleksejam Žohovam, kurš pirmais ieraudzīja jaunatklāto Viļkicka salu un vēlāk ekspedīcijas laikā mira.[2]

1955. gadā salas ziemeļrietumos tika izveidota Ostrovžohovas polārstacija, kas darbojās līdz 1993. gadam.[3]

1990. gados salas dienvidrietumos tika atklāta ap 8000 gadu sena mednieku apmetne. Arheoloģiskie izpētes darbi turpinās līdz mūsdienām.[4] Apmetne bija apdzīvota laikā, kad tā bja daļa no kontinentālā līdzenuma. Tajā pastāvīgi mituši ap 25—50 cilvēku. 2015. gadā izrakumos atrastas suņu fosīlijas, kas atbilst pajūgu suņu — Sibīrijas laikas standartam, kā arī suņu kamanas.[5]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Delonga salu rietumos, Austrumsibīrijas jūrā. Tuvākā cietzeme ir 43 km attālā Viļkicka sala dienvidos. Sala veidota galvenokārt no bazalta ar kaļķakmens piejaukumu.[6] Reljefs paugurains, dominē divi vulkāniski masīvi, augstākais no kuriem 123 m vjl. Krasti līdzeni, austrumos un dienvidos — lēzeni, rietumos un ziemeļrietumos ar 6—18 m augstām kraujām. Ziemeļos un dienvidos 3 lagūnas tipa ezeri, ko no jūras atdala šauras oļu strēles. Dominē tundras augājs. Klinšainajos krastos putnu tirgi (kairas, alki, kaijas, lielās polārkaijas). Sastopami no kontinenta vai lielajām salām ienākušas polārlapsas un baltie lāči.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]