11 Partenope

Vikipēdijas lapa
Partenope  
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Annibale de Gaspariss
Atklāšanas datums 1850. gada 11. maijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (11) Parthenope
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs 2,698 AU [1]
Perihēlijs 2,2066888 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,4523255 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1001648[1]
Apriņķojuma periods 3,84 a [1]
Slīpums 4,62984°[1]
Uzlecošā mezgla garums 125,56679°[1]
Pericentra arguments 196,03957°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 153,33 km[2]
Sideriskais periods 13,7204 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,1803[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 9,76 [3]
Absolūtais spožums 6,55 H [1]

Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā.

Asteroīdu 1850. gada 11. maijā atklāja itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Tas bija otrais viņa atklātais asteroīds (kopā 9). Asteroīda vārdu ieteica Džons Heršels.[4] Partenope grieķu mitoloģijā ir sirēna, kura dibinājusi pilsētu Partenopu (mūsdienās Neapole).

Partenope pieder S tipa asteroīdiem, sastāv no silikātu minerāliem. 1993. gada septembrī (tobrīd Partenope atradās tuvu opozīcijai) Krimas observatorijā tika pētīts asteroīda spektrs. Kopumā spektrs atbilda S tipa asteroīdiem, tomēr tika atklātas vājas absorbcijas joslas 0,38 μm un 0,42 μm viļņu garumos. Līdzīgi spektri atklāti M tipa asteroīdiem, piemēram 201 Pēnelope.[5]

1985.-1987. gadā Maunakea observatorija, izmantojot 2,2 m teleskopu, pētīja apgabalu ap asteroīdu, nolūkā atklāt kādu pavadoni vai putekļu gredzenu, taču nekas netika atrasts.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partenopes orbīta