1559. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1556 1557 1558 - 1559 - 1560 1561 1562 |
Latvijā: | 1556 1557 1558 - 1559 - 1560 1561 1562 |
Laikapstākļi: | 1556 1557 1558 - 1559 - 1560 1561 1562 |
Sportā: | 1556 1557 1558 - 1559 - 1560 1561 1562 |
Kino: | 1556 1557 1558 - 1559 - 1560 1561 1562 |
Šajā lapā ir apkopoti 1559. gada notikumi Latvijas teritorijā, kura atradās Livonijas ordeņa valsts, Kurzemes un Sāmsalas bīskapijas (1542—1560) un Rīgas arhibīskapijas sastāvā, izņemot vairākus pilsnovadus, kas bija ieķīlāti Lietuvas dižkunigaitijai.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas arhibīskaps (1539–1563) bija Brandenburgas Vilhelms.
- Livonijas ordeņa mestrs (1559—1562) bija Gothards Ketlers.
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1542—1560) bija Johans IV fon Minhauzens.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Turpinājās Livonijas karš (1558–1583)ː
- 1559. gada janvārī krievu karaspēks iebruka Rīgas arhibīskapijas „Latvju gala” zemēs un 17. janvāra kaujā pie Tirzas uzvarēja livoniešu karaspēku. Viņi ieņēma 11 pilsētas un pietuvojās Rīgas brīvpilsētai, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā.
- 1559. gada martā Ivans IV piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, atsākdams karu pret Krimas tatāru valsti.
- 1559. gada 31. augustā Livonijas ordenis noslēdza Viļņas līgumu ar Lietuvas dižkungu Sigismundu II un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu vairākas pilis.
- 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu ar Lietuvu noslēdza arī Rīgas arhibīskapija, par 100 000 guldeņu ieķīlājot vairākas pilis.
- 1559. gada rudenī livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas.
- Gothards Ketlers septembrī panāca mestra Firstenberga atcelšanu no amata un pats tika ievēlēts par ordeņa Livonijas mestru, pāriedams luterticībā.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |