1713. gada pragmatiskā sankcija
Pragmatiskā sankcija (latīņu: Sanctio Pragmatica, vācu: Pragmatische Sanktion) bija likums par troņa mantošanu, ko 1713. gada 19. aprīlī pieņēma Svētās Romas imperators Kārlis VI.
Sankcija tika pieņemta, ņemot vērā gan imperatora, gan viņa mirušā vecākā brāļa iespējamo prombūtni no dēliem. Saskaņā ar šo likumu tika noteikts, ka Habsburgu mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām, ja tās nāk pasaulē (viņu pēcnācēju izbeigšanās gadījumā - viņa jau mirušā vecākā brāļa imperatora Jozefa I meitām un viņu vīriešu un sieviešu kārtas pēcnācējiem).
Sankcija garantēja arī Hābsburgu mantojamo zemju nedalāmību. Sankcijā bija uzskaitītas Hābsburgu zemes, kas bija sadalītas trīs provinču grupās: vācu (Austrija, Krajna, Štīrija, Trieste), slāvu (Bohēmija, Morāvija, Galīcija, Bukovina), ungāru (Ungārija, Aizkarpatija, Horvātija).
Kamēr Kārlis palika bez bērniem, troņa mantiniece bija Jozefa I vecākā meita Marija Jozefa, kurai sekoja viņas jaunākā māsa Marija Amālija. Pēc tam, kad abas meitas bija apprecējušās un atteikušās no savām pretenzijām uz zemēm, mantošanas tiesības pārgāja Kārļa vecākajai meitai Marijai Terēzijai, kura piedzima 1717. gadā. Tomēr pēc Kārļa VI nāves 1740. gadā Marijas Terēzes tiesības uz troni tika apstrīdētas, kā rezultātā 1740–1748. gadā sākās Karš par Austrijas mantojumu. Karš beidzās ar 1748. gada Āhenes mieru, kas garantēja Marijai Terēzijai tēva īpašumu mantošanu (izņemot Silēziju, kas bija atdota Prūsijai). Tiesības uz Svētās Romas impērijas imperatoru troni beidzot tika nodrošinātas viņas vīram Francim I. Prāgmatiskā sankcija kļuva par Austrijas monarhijas pamatlikumu daļu.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|