Marija Terēzija

Marija Terēzija; Maria Theresia
	Austrijas erchercogiene, Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karaliene
	Amatā; 1740. gada 20. oktobrī — 1780. gada 29. novembrī
Priekštecis	Kārlis VI
Pēctecis	Jozefs II
Dzimšanas dati	1717. gada 13. maijā; Hofburgas pils, Vīne, Austrija
Miršanas dati	1780. gada 29. novembrī; Hofburgas pils, Vīne, Austrija
Apglabāts	Impēriskā kapliča, Vīne, Austrija
Dinastija	Hābsburgu dinastija
Tēvs	Kārlis VI
Māte	Fraunšveigas-Volfenbiteles Elizabete Kristīne
Dzīvesbiedrs(-e)	Francis I Stefans
Bērni	16 bērnu, to skaitā -; Austrijas Marija Anna; Jozefs II; Austrijas Marija Kristīne; Austrijas Marija Elizabete; Austrijas Marija Amālija; Leopolds II; Austrijas Marija Johanna Gabriēla; Austrijas Marija Jozefa; Austrijas Marija Karolīna; Ferdinands Hābsburgs; Austrijas Marija Anna; Marija Antuanete; Maksimiliāns Francis Hābsburgs
Reliģija	katolisms
Paraksts

Marija Terēzija, arī Marija Terēze (vācu: Maria Theresia von Österreich; dzimusi 1717. gada 13. maijā, mirusi 1780. gada 29. novembrī), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore kā imperatora Franča I sieva (vēlāk atraitne). Austrijā valdījusi 40 gadus un 40 dienas.

Valdīšanas laika raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marijas Terēzijas valdīšanu sagatavoja viņas tēvs imperators Kārlis VI, 1713. gadā izdodams t.s. pragmatisko sankciju, kas pavēra ceļu troņa mantošanai arī sieviešu kārtas pēcnācējiem. Pēc Kārļa VI nāves Saksija, Prūsija, Bavārija un Francija šo sankciju apstrīdēja un izcēlās Karš par Austrijas mantojumu (1740—1748). Kara rezultātā Austrija zaudēja Silēziju, ko anektēja Prūsija. Arī Septiņgadu kara (1756—1763) rezultātā Silēzija palika Prūsijas sastāvā.

Marijas Terēzijas laiku uzskata par aktīvu reformu laiku, kad Austrijas Impērija nostiprinājās gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Par vienu no ietekmes paplašināšanas metodēm Marija Terēzija uzskatīja savu daudzo bērnu aprēķina laulības ar citu Eiropas valstu monarhiem.

Viņai bija 16 bērni, no kuriem divi ir bijuši imperatori, Jozefs II un Leopolds II, bet viena no meitām — Francijas karaliene Marija Antuanete. Jau Marijas Terēzijas dzīves laikā Jozefs II un Leopolds II oficiāli tika iecelti par līdzvaldniekiem Austrijā un Bohēmijā.