18. novembra lāpu gājiens
18. novembra lāpu gājiens ir 2003. gada 18. novembrī jauniešu apvienības „Visu Latvijai” aizsākta Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku tradīcija.
Saskaņā ar lāpu gājiena rīkotājiem — Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" — gājiena mērķis ir „pateikties Latvijas valsts dibinātājiem un brīvības cīnītājiem, kuru ticība latviešu tautas nākotnei un nestie upuri deva iespēju latviešiem būt starp tām retajām pasaules tautām, kurām ir sava valsts.” Gājiena devīze ir „Latvija ir mūsu!”, bet par vienu no pasākuma tradīcijām ir kļuvis pulcēšanās vietā kopā skandināts sauklis „Mēs esam latvieši!”.[1]
Gājiens tradicionāli sākas 18. novembra vakarā Rīgā ar pulcēšanos pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, kur notiek svētku koncerts, un noslēdzas neilgi pēc Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, pirms Brīvības pieminekļa. Līdz 2012. gadam gājiens notika pa šaurajām Vecrīgas ieliņām, taču kopš 2013. gada, pieaugot dalībnieku skaitam, tas notiek pa Krišjāņa Valdemāra ielu un 11. novembra krastmalu, kurās gājiena laikā tiek slēgta satiksme.[2] 2013. gadā gājienā piedalījās apmēram 12 400 cilvēku,[3] 2014. gadā — gandrīz 14 000,[4][5] bet 2015. gadā, neskatoties uz spēcīgo lietu, gājienā devās jau vairāk nekā 15 000 cilvēku,[6][7][8] kas izauga līdz aptuveni 17 000 dalībnieku 2016. gadā.[9][10]
18. novembra lāpu gājienu kritizējis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš šādus gājienus nosaucis par „draudīgiem un agresīviem” un uzskata, ka tā lielais dalībnieku skaits norādot uz uzvilktību sabiedrības noskaņojumā un uzkurinātu apdraudētības izjūtu.[11] 2015. gadā partija Nacionālā savienība "Taisnīgums" un biedrība „Tēvijas Sargi” aicināja gājienu rīkojošo Nacionālo Apvienību „pasākumu pasludināt par tautas gribas manifestāciju, kurā kā galvenā prasība izvirzīta atteikšanās no imigrantu kvotām un robežkontroles atjaunošana”.[12][13] Uz to atbildot, Nacionālā Apvienība izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka „18. novembra lāpu gājiens ir svētki, kas nav īstais brīdis protestu rīkošanai” un „18. novembra lāpu gājiens nekad nav ticis politizēts un tāds tas paliks arī šogad”.[14]
2017. gada 17. oktobrī Nacionālā Apvienība nosūtīja Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim vēstuli, kurā kārtējo reizi viņu aicināja personīgi atbalstīt labāku norises laiku lāpu gājienam un atļaut to noslēgt pie Brīvības pieminekļa. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis Jānis Siksnis norādīja, ka par valsts svētku pasākumiem Rīgā atbild Rīgas dome, kuras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis savukārt kā atteikuma iemeslu minēja drošības apsvērumus. 2017. gada 13. novembrī Nacionālās Apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars izplatīja video, kurā pauda neapmierinātību ar aizliegumu, beigās retoriski jautājot: „No kā baidās prezidents? Kāpēc prezidents baidās no lāpām? Vai varbūt no tautas?”[15][16][17]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «18. novembra Lāpu gājiens». Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «NA 18. novembrī rīkos vērienīgu Lāpu gājienu». Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2014. gada 12. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. Februāris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Reportāža: Iespaidīgais patriotu lāpu gājiens pa Rīgas ielām». Delfi. 2013. gada 18. novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ FOTO: Lāpu gājienā dodas teju 14 000 cilvēku. Diena. 2014. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ Foto: Lāpu gājienā dodas tūkstošiem cilvēku. Apollo. 2014. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ Anete Bērtule. «18.novembra lāpu gājienā Rīgā devušies vairāki tūkstoši cilvēku». Lsm.lv, 2015. gada 18. novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ Gunita Gailāne. «Foto: Spītējot lietum, vairāki tūkstoši cilvēku Rīgā dodas lāpu gājienā». Delfi, 2015. gada 18. novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «18.novembra lāpu gājienā Rīgā devušies vairāki tūkstoši cilvēku. FOTO». kasjauns.lv. 2015. gada 18. novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Skandējot „Mēs esam latvieši”, 17 000 cilvēku devās lāpu gājienā pa Rīgas ielām». Apollo. 2016. gada 18. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. Novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Aptuveni 15 000 cilvēku piedalījušies 18.novembra lāpu gājienā». tvnet.lv. 2016. gada 18. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. Novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Lielo atbalstu lāpu gājienam skaidro ar apdraudētības sajūtu». tvnet.lv. 2013. gada 21. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. Novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Aicina tradicionālajā 18.novembra lāpu gājienā protestēt pret imigrantiem». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2015. gada 17. novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «Aicina 18. novembra lāpu gājienā prasīt atteikšanos no imigrantu kvotām». Delfi. 2013. gada 21. novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «NA: 18.novembra lāpu gājiens ir svētki, nevis pikets». tvnet.lv. 2013. gada 21. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. Novembris. Skatīts: 2017. gada 29. oktobrī.
- ↑ «NA aicina prezidentu atļaut 18. novembra lāpu gājienu noslēgt pie Brīvības pieminekļa». Delfi. 2017. gada 13. novembris. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
- ↑ «Noslēgt lāpu gājienu pie Brīvības pieminekļa neļauj drošības apsvērumu dēļ». Apollo. 2017. gada 13. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. Novembris. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
- ↑ «Skaidro, kāpēc lāpu gājienu neļauj noslēgt pie Brīvības pieminekļa». Latvijas Avīze. 2017. gada 13. novembris. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 18. novembra lāpu gājiens |