Klāvs Sedlenieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, PhD, Rīgas Stradiņa universitātes Senāta loceklis, senators, Komunikācijas studiju nodaļas docents, RSU maģistrantūras programmas "Sociālā antropoloģija" vadītājs, viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem un patlaban ir šīs asociācijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ir Eiropas sociālantropologu biedrības biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1969. gada 24. septembrī Rīgā, LPSR, ārstu Andreja un Ilzes Sedlenieku ģimenē. Neprecējies. Ir divas meitas - Irbe un Made.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatizglītību guvis Rīgas pilsētas 49. vidusskolā, pēc tam Rīgas pilsētas 2. vidusskolā. 1987. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas ģimenes iespaidā uzsācis studijas Latvijas Medicīnas akadēmijā, Vispārējās Medicīnas fakultātē, taču 1989. gadā studijas pameta, lai pievērstos baltu valodu studijām. 1989.-1991. studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

1991. studiju apmaiņas ceļā turpinājis studijas Lietuvā, Vītauta Dižā universitātē, kur 1993. gadā aizstāvējis BA grādu socioloģijā. 1995. gadā stažējies Londonas universitātes Slāvu un Austrumeiropas studiju skolā. 1998. gadā tālāk papildinājis zināšanas Lielbritānijā Kembridžas Universitātes Sociālās Antropoloģijas nodaļā, kur 1999. gadā aizstāvējis M.Phil. grādu sociālajā antropoloģijā.

2005. gadā saņēmis ASV valdības Fulbraita stipendiju, lai stažētos Ņujorkas pilsētas universitātes (City University of New York) Pēcdiploma centrā (CUNY, Graduate Centre).

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētnieciskās intereses: politikas, ekonomikas antropoloģija, dzimtes (gender) studijas, miermīlīgo sabiedrību antropoloģija, bijusī Dienvidslāvija. Pēta kultūras iezīmes, kuras veicina miermīlīgu sadzīvi un nevardarbīgu konfliktu risināšanu 1994. gadā kā pirmais Latvijas augstskolu vēsturē sāka lasīt lekcijas sociālajā antropoloģijā toreizējā Medicīnas akadēmijā. 1999. gadā ir viens no Latvijas Antropologu biedrības (LAB) dibinātājiem un kopš tā laika vairākkārtīgi bijis LAB valdes sastāvā. Kopš 2009. gada sākuma ir LAB valdes priekšsēdētājs.

Kopš 2001. gada lektors Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedrā. 2007. Rīgas Stradiņa universitātē dibina pirmo sociālās antropoloģijas mācību programmu (maģistrantūras līmenī). Regulāri devies uz Balkāniem, pētīt melnkalniešu kultūru un sabiedrību, publicējies par sociāli akūtām tēmām Latvijas presē, piedalījies sociālos pētījumos.

Publikācijas:

  • Korupcija tuvplānā (2001.)
  • Rotten talk: corruption as a part of discourse in contemporary Latvia. (2001.)
  • Latvian-Azande Parallel: corruption as witchcraft for Latvia during the transition. (2002.)
  • Cash in an Envelope: Corruption and Tax Avoidence as an Economic Strategy in Contemporary Riga. // Everyday Economy in Russia, Poland and Latvia. / Karl-Olov Arnstberg &Thomas Borea eds. - Sodertorns hogskola: Stockholm, 2003, pp. 40–41.
  • Korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā. Rīga : Nordik (2003), ISBN 9984-751-37-6
  • XX gadsimts post scriptum (citi līdzautori: Uģis Kocers, Andris Petrovs, Ēriks Niedra) [Rīga] : Virus Art, c2003, ISBN 9984-19-437-X
  • Dzimtes problēma nebeidzas ar anatomisko formu. // Jurista vārds. Nr.23. (926.), 2016., 52.-54. lpp.

u.c.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]