2. bruņutanku divīzija (Brīvā Francija)
 Divīzijas emblēma | |
| Valsts |
 Francija |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks |
1943. gada 24. augusts - 1946. gada 31. marts 1977–1999 |
| Pakļautība |
Francijas armija, iepriekš Brīvās Francijas armija |
| Karaspēka veids | bruņutanku divīzija, vēlāk kā 2. bruņutanku brigāde |
| Militārās operācijas |
Otrais pasaules karš **Ziemeļāfrikas kampaņa **Operācija Overlord **Parīzes atbrīvošana **Kolmāras operācija **Centrāleiropas operācija |
| Komandieri | |
| Komandieri | Filips Leklerks |
2. bruņutanku divīzija (Brīvā Francija) (franču: 2e Division Blindée, 2e DB), kuru komandēja franču ģenerālis Filips Leklerks, Otrā pasaules kara beigu fāzēs cīnījās Rietumu frontē un piedalījās Francijas atbrīvošanā. Divīzija tika izveidota ap vienību kodolu, kas cīnījās Ziemeļāfrikas kampaņā, un 1943. gadā tika pārveidota par vieglo bruņutaknu divīziju. Divīzija tika izveidota 1944. gada aprīlī un tika nosūtīta uz dažādām Lielbritānijas ostām. 1944. gada 29. jūlijā, dodoties uz Franciju, divīzija sāka savu ceļu no Sauthemptonas ostas. To dažreiz sauc par Leklerka divīziju.
1944. gada kauju laikā divīzija atbrīvoja Parīzi, sakāva vācu tanku (Panzer) brigādi tanku sadursmēs Lotringā, un piedalījās Strasbūras atbrīvošanā. Pēc piedalīšanās Kolmāras operācijā divīzija tika pārvietota uz rietumiem un uzbruka vācu kontrolētajai Ruajānas ostai pie Atlantijas okeāna, līdz 1945. gada aprīlī šķērsoja Franciju un piedalījās pēdējās kaujās Vācijas dienvidos, pat vispirms iekļūstot Hitlera kalnu namiņā "Ērgļa ligzdā" (amerikāņi ieņēma zemāk esošo pilsētu). Deaktivizēta pēc kara, 2. divīzija atkal tika aktivizēta 1970. gados un kalpoja līdz 1999. gadam, kad tā tika pārveidota par 2. Bruņutanku brigādi.
Divīzijas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Divīzija tika izveidota ap vienību kodolu, kas 1940. gada beigās bija iebrukusi Itālijas Lībijā un 1943. gadā Tripolē ģenerāļa Leklerka vadībā, bet bija visvairāk pazīstama ar savu lomu kaujā pie Kufras 1941. gadā; vēlāk pārdēvēta par 2. vieglo divīziju, 1943. gada augustā tā pieņēma tādu pašu organizatorisko struktūru kā ASV vieglā bruņutanku divīzija.
Divīzijas 14 454 personālsastāvā bija karavīri no 2. vieglās divīzijas, kuri bija aizbēguši no Francijas metropoles, kā arī 3600 marokāņu un alžīriešu un aptuveni 350 Spānijas republikāņu.[1] Citi avoti sniedz aptuveno spāņu skaitu 2000 karavīru apmērā, oficiālie ieraksti divīzijas dokumentos liecina par mazāk kā 300 spāņiem, jo daudzi slēpa savu tautību, baidoties no represijām pret savām ģimenēm Spānijā.[2]
Operācijas Otrā pasaules kara laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Falēzas kabatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Divīzija izsēdās Jūtas pludmalē Normandijā 1944. gada 1. augustā, apmēram divus mēnešus pēc D-dienas desantiem, un atradās ģenerāļa Patona vadībā Trešās armijas sastāvā. Divīzijai bija izšķiroša loma kaujā par Aržantānas-Falēzas kabatu (12.–21. augusts), sabiedroto izlaušanās no Normandijas kaujā, kad tā veidoja saikni starp Amerikas un Kanādas armijām un strauji lauzās cauri vācu spēkiem. Kaujas laikā tika iznīcināta vērmahta 9. tanku divīziju un sakautas vairākas citas vācu vienības. Kaujas par Normandiju laikā 2. divīzija zaudēja 133 nogalinātos, 648 ievainotos un 85 pazudušos karavīrus. Divīzijas materiālajos zaudējumos ietilpa 76 bruņumašīnas, 7 lielgabali, 27 puskāpurķēžu un 133 citas mašīnas. Tajā pašā laika posmā 2. divīzija vāciešiem nodarīja zaudējumus 4500 bojāgājušo un gūstā kritušo 8800 karavīru skaitā, savukārt vāciešu materiālie zaudējumi kaujā pret 2. divīziju tajā pašā laika posmā bija 117 tanki, 79 lielgabali un 750 riteņu mašīnas.[3]
Parīzes atbrīvošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nozīmīgākais brīdis vienības vēsturē bija Parīzes atbrīvošana. Sabiedroto stratēģija uzsvēra Vācijas spēku iznīcināšanu, kas atkāpjas uz Reinas upi, un uzskatīja, ka uzbrukums Parīzei, piespiestu vāciešus to iznīcināt, taču, kad franču pretošanās kustība Anrī Rol-Tanžī vadībā no 19. augusta pilsētā sarīkoja sacelšanos, Šarls de Golls draudēja nosūtīt divīziju uz Parīzi. Parīzē, lai novērstu sacelšanās sagraušanu, kā tas notika Varšavā. Ģenerālis Eizenhauers piekrita ļaut Francijas bruņoto spēku divīzijai un ASV 4. kājnieku divīzijai atbrīvot Parīzi. 23. augusta agrā rītā Leklerka divīzija pameta Aržantānas dienvidus, dodoties uz Parīzi, maršu, ko palēnināja sliktie ceļa apstākļi, franču pūļi un sīvā vācu pretestība netālu no Parīzes. 24. augustā ģenerālis Leklerks nosūtīja nelielu izlūku vienību, lai iekļūtu pilsētā ar ziņu, ka nākamajā dienā tur ieradīsies galvenie spēki. Šī grupa, kuru komandēja kapteinis Reimonds Dronns, sastāvēja no Régiment de marche du Tchad 3. bataljona 9. rotas (La Nueve). Dronns un viņa vīri ieradās viesnīcā Hôtel de Ville Parīzes centrā īsi pirms pulksten 21:30 24. augusta vakarā. 25. augustā 2. bruņutanku divīzija un ASV 4. kājnieku divīzija ienāca Parīzē un to atbrīvoja. Pēc smagas cīņas, kas 2. divīzijai maksāja 35 tankus, 6 pašgājēj lielgabalus un 111 transportlīdzekļus, Parīzes vācu militārais komandants fon Holtics kapitulēja pilsētas viesnīcā Merice. Nākamajā dienā, 26. augustā, Elizejas laukos norisinājās liela uzvaras parāde, kurā bija gavilējošs pūlis, kas slavēja ģenerāli de Gollu un Parīzes atbrīvotājus.
Elzasa un Lotringa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2. bruņutanku divīzija vēlāk cīnījās tanku kaujās Lotringā. 1944. gada 13. septembrī Dompjēras pilsētā Groupemont Langlade vienība iznīcināja vācu 112. tanku brigādi (112th Panzerbrigade). Pēc tam 2. divīzija darbojās kopā ar ASV spēkiem uzbrukuma laikā Vogēzu kalniem. Cenšoties sagraut Vācijas aizsardzību Elzasas ziemeļos un atbrīvoja no vācu spēkiem Strasbūru 1944. gada 23. novembrī. Par šo operāciju divīzijai tika piešķirta ASV Prezidenta pateicība militārajai vienībai.
Cīnoties Elzasā līdz 1945. gada februāra beigām, 2. divīzija vēlāk tika pārdislocēta, lai piedalītos Ruajānas operācijā Francijas rietumu krastā 1945. gada martā – aprīlī.
Vācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc tam, kad 1945. gada 18. aprīlī Ruajānas operācijas rezultātā vācieši tika piespiesti padoties, 2. divīzija vēlreiz šķērsoja Franciju, lai pievienotos sabiedroto 6. armijas grupai pēdējām operācijām Vācijā. Sadarbojoties ar ASV 12. bruņutanku divīziju, Francijas 2. bruņutanku divīzijas elementi vajāja Vācijas armijas grupas G paliekas pāri Švābijai un Bavārijai, 1945. gada 4. maijā ieņemot Bādreihenholas pilsētu. Galu galā 2. divīzija pabeidza kara kampaņu pret nacistiem kūrortpilsētā Berhtesgādenē Vācijas dienvidaustrumos.[4]
Divīzijas kaujas zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar Aizsardzības vēstures dienesta datiem, vienība zaudēja 1224 bojāgājušos (tostarp 96 Magrebi arābus) un 5257 ievainotos (tostarp 584 Magrebi karotājus) kampaņas beigās Eiropas ziemeļrietumos.[5] Divīzija iznīcināja 13 000 Ass valstu karavīru, sagrābusi 50 000 un iznīcinājis 332 smagos un vidējos tankus, 2200 citus transportlīdzekļus un 426 dažāda veida lielgabalus.[6] Saskaņā ar citiem avotiem vienības zaudējumi bija 1687 bojāgājušie, tostarp 108 virsnieki, un 3300 ievainotie.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Olivier Forcade, Du capitaine de Hauteclocque au Général Leclerc, Vingtième Siècle, Revue d'histoire, Année 1998, Volume 58, Numéro 58, pp. 144–146
- ↑ Pierre Milza, Exils et migration: Italiens et Espagnols en France, 1938–1946, L'Harmattan, 1994, p. 590
- ↑ 3,0 3,1 Les Grandes Unités Françaises (GUF), Volume V, Part 2, Service Historique de l'Armée de Terre, Paris: Imprimerie Nationale, 1975.
- ↑ https://web.archive.org/web/20160303184848/http://www.historynet.com/world-war-ii-race-to-seize-berchtesgaden.htm/3
- ↑ Paul-Marie de La Gorce, L'Empire écartelé, 1936–1946, Denoël, 1988, p.496-497
- ↑ LA 2E DB – Général Leclerc – EN FRANCE – combats et combattants
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- History of the 2nd DB on memorial-montormel.org
- History of the 2nd DB on http://2db.free.fr
- La 2e DB lors de son entrée dans Paris
- Discours de l'État-Major Français en 2004 sur le rôle des républicains espagnols pendant la libération de Paris Arhivēts 2009. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Marche de la 2e D.B. paroles et musique Arhivēts 2008. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē.
- La marche de la 2eDB sur YouTube
- Les deux premiers couplets de la Marche de la 2e DB
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |