Varuna

Šis raksts ir par transneptūna objektu. Par citām jēdziena Varuna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Varuna  

Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	R.Makmilans
Atklāšanas datums	2000. gada 28. novembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(20000) Varuna
Citi nosaukumi [1]	2000 WR106
Mazo planētu kategorija	TNO, kjubivano
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5)
Afēlijs	45.403 AU
Perihēlijs	40.9822692 AU
Lielā pusass (rādiuss)	43.1925187 AU
Ekscentricitāte	0.0511720
Apriņķojuma periods	284 a
Slīpums	17.14755°
Uzlecošā mezgla garums	97.26724°
Pericentra arguments	272.99104°
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	~ 668 (-86/+154) km
Redzamais spožums	20.1
Absolūtais spožums	3.6 H

Varuna, arī 20000 Varuna ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 668 (-86/+154) km. Tas atrodas Koipera joslā un pieder klasiskajiem Koipera joslas objektiem.

Atklāšana un nosaukums

Varunu atklāja 2000. gada 28. novembrī amerikāņu astronoms Roberts Makmilans (Robert S. McMillan), Spacewatch projekta vadītājs. Objektam tika piešķirts pagaidu nosaukums 2000 WR₁₀₆. Mazo planētu sarakstā debess ķermenis tika reģistrēts ar numuru 20000. Šādu „apaļu” numuru objektam piešķīra, jo tobrīd tā diametrs tika lēsts ap 900 km jeb līdzvērtīgs pundurplanētai Cererai. 2001. gada 9. martā Starptautiskā Astronomijas savienība tam oficiāli piešķīra vārdu Varuna. Varuna senindiešu mitoloģijā ir dievs, saistīts ar kosmiskajiem ūdeņiem, patiesības un kosmiskās kārtības sargātājs.

Orbīta un fizikālie parametri

Varunas orbīta ir gandrīz riņķveida, ar lielo pusasi apmēram 43 AU robežās, līdzīga Kvavara orbītai, tikai nedaudz slīpāka. Arī orbitālie periodi Varunai un Kvavaram ir līdzīgi, attiecīgi 284 un 285 gadi. Varunai ir īss rotācijas periods, 6.3436 stundas, kas ir netipiski maz tik lielam objektam. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Varuna pēc formas ir izstiepts sferoīds (asu attiecība 2:3). Uz objekta virsmas ir atrasts nedaudz ūdens ledus, tā ir sarkanīga, līdzīga kā Kvavaram. Noteiktais Varunas izmērs vairakkārt ir mainīts. Izmantojot dažādas metodes, rezultāti bija atšķirīgi, diametram variējot no 500 līdz pat 1060 km. Pēdējie dati iegūti 2013. gadā, izmantojot Heršela kosmisko observatoriju, noteiktais diametrs 668 (-86/+154) km. Starptautiskā Astronomijas savienība Varunu neuzskata par pundurplanētu, tomēr atsevišķi astronomi objektu uzskata par ticamu kandidātu uz pundurplanētas statusu.