Kvavars

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kvavars
Quaoar PRC2002-17e.jpg
Kvavars Habla kosmiskā teleskopa attēlu apkopojumā
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Maikls Brauns,
Čads Truhiljo
Atklāšanas datums 2002. gada 4. jūnijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (50000) Quaoar
Citi nosaukumi [1] 2002 LM60
Mazo planētu kategorija TNO,
kjubivano
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 44.763 AU
Perihēlijs 41.7574694 AU
Lielā pusass (rādiuss) 43.2600581 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.0347339
Apriņķojuma periods 285 a
Slīpums 7.9888°
Uzlecošā mezgla garums 188.83382°
Pericentra arguments 159.61505°
Pavadoņi Veivots
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 1070 ± 38 km [2]
Redzamais spožums 19.06 [3]
Absolūtais spožums 2.4 H

Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km. Kvavars, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu. Objekts atrodas Koipera joslā un tam ir zināms viens pavadonis – Veivots.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvararu atklāja 2002. gada 4. jūnijā amerikāņu astronomi Maikls Brauns (Mike Brown) un Čads Truhiljo (Chad Trujillo), izmantojot 1,2 m Samuēla Ošina teleskopu Palomāras observatorijā. Tobrīd 18,5. zvaigžņlieluma objekts atradās Čūskneša zvaigznājā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2002 LM60. Mazo planētu sarakstā debess ķermenis tika reģistrēts ar numuru 50000. Šādus „apaļus” numurus tobrīd taupīja priekš īpaši lieliem objektiem, piemēram, 20000 Varuna. 2002. gada 20. novembrī Starptautiskā Astronomijas savienība objektam 2002 LM60 oficiāli piešķīra vārdu Kvavars.[4] Kvavars Tongvas cilts mitoloģijā ir radīšanas dievs.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvavara orbīta ir līdzīga pārējiem klasiskajiem Koipera joslas objektiem, tā ir gandrīz riņķveida ar nelielu slīpumu pret ekliptiku. Orbīta atrodas apmēram 43,3 AU attālumā no Saules un Kvavaram nav orbitālās rezonanses ar Neptūnu.

Kvavars un Veivots mākslinieka skatījumā

Atklāšanas laikā Kvavara diametrs tika lēsts apmēram 1260 ± 190 km liels. Tobrīd tas bija lielākais jaunatklātais Saules sistēmas debess ķermenis kopš Plutona atklāšanas. Vēlāk objekta izmēri tika vairākkārt precizēti, izmantojot dažādas metodes. 2007. gadā, izmantojot Spicera kosmisko teleskopu, tika noteikts, ka Kvavara albedo ir 0,19, tas bija vairāk, kā tika domāts agrāk, tādējādi objekta diametrs tika novērtēts vairs tikai kā apmēram 850 km liels.[5] 2011. gada 4. maijā tika novērots, kā Kvavars aizklāja kādu 16. zvaigžņlieluma zvaigzni. Tas ļāva noteikt, ka objektam ir iegarena forma un tā diametrs ir apmēram 1170 km.[6] 2013. gadā, izmantojot Heršela kosmisko observatoriju un jaunus datus no Spicera kosmiskā teleskopa, tika precizēts Kvavara un tā pavadoņa diametrs. Kvavaram tas ir 1070 ± 38 km, bet Veivotam 81 ± 11 km.[2] Kvavars sastāv galvenokārt no iežiem un ūdens ledus. Albedo liecina, ka ledus uz virsmas ir mazāk kā citiem kjubivano. Virsma ir nedaudz sarkana. 2007. gadā veikti pētījumi liecina, ka 5 % virsmas klāj sasalis metāns un etāns.[7]

Pavadonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada 14. februārī, izmantojot Habla kosmisko teleskopu[8], Kvavaram tika atklāts pavadonis, kurš riņķo ap to 14500 km attālumā.[9] Pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums (50000) Quaoar I, bet 2009. gada 4. oktobrī to nodēvēja par Veivotu[10]. Veivots Tongvas cilts mitoloģijā ir radīšanas dieva Kvavara dēls. Pavadoņa diametrs ir apmēram 81 ± 11 km[2] Tas apriņķo Kvavaru pa nedaudz izstieptu orbītu (ekscentricitāte 0,14) reizi 12,438 ± 0,005 dienās. [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]