Transneptūna objekts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Transneptūna objekti veido Koipera joslu, izkliedēto disku un Orta mākoni.[1]

Pirmais atklātais transneptūna objekts (TNO) bija pundurplanēta Plutons, kuru 1930. gadā atklāja amerikāņu astronoms Klaids Tombo. Nākamo TNO atklāja tikai 1992. gadā, tas bija klasiskais Koipera joslas objekts (15760) 1992 QB1 jeb kjubivano[2], kuru atklāja Deivids Džūits (David C. Jewit) un Džeina Lū (Jane X.Luu) ar 2,2 m teleskopu Maunakea kalna virsotnē.[3] 2015. gada februārī jau bija zināmi vairāk kā 1650 transneptūna objekti.[4] Lielākie zināmie transneptūna objekti ir Erīda, Plutons, Makemake, 2007 OR10, Haumeja, Kvavars, Sedna, Orks, 2002 MS4 un Salacija.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transneptūna objektus iedala vairākās grupās pēc attāluma no Saules un orbītu parametriem:

    • Rezonantie Koipera joslas objekti — atrodas noteiktā rezonansē ar Neptūnu. Sastopami objekti ar 4:3; 5:3 un 2:1 rezonansēm ,bet visvairāk ir objektu ar 3:2 rezonansi. Šeit pieder arī Plutons un objektus ar šādu rezonansi sauc par plutino.
    • Klasiskie Koipera joslas objekti — tiem nav rezonanses ar Neptūnu un tie pārvietojas pa gandrīz riņķveida orbītām. Šeit pieder (15760) 1992 QB1 , Kvavars un Makemake.
  • Izkliedētā diska objekti — tālāki objekti ar ļoti eliptiskām un slīpām orbītām. Lielākais grupas pārstāvis ir pundurplanēta Erīda.
  • Nošķirtie objekti[2] — objekti, kuru perihēliji atrodas ārpus Neptūna gravitācijas ietekmes. Pašreiz ir zināmi vismaz 9 šādi objekti.[5] Daži avoti šeit pieskaita Sednu.
  • Orta mākoņa objekti — atrodas Orta mākonī apmēram 2 000 līdz 100 000 AU attālumā no Saules. Mākoņa robežas precīzi nav zināmas. Pie iekšējā Orta mākoņa objektiem pieder Sedna un 2012 VP113.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]