2013. gada Vasaras Universiāde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
2013. gada Vasaras Universiāde
XXVII Летняя Универсиада
2013 universiade logo.png
2013. gada Vasaras Universiādes logo
Vieta Valsts karogs: Krievija Kazaņa, Tatarstāna, Krievija
Dalībvalsts 162[1]
Sportisti 10442[1]
Disciplīnas 27 sporta veidi[1]
Atklāšanas ceremonija 2013. gada 6. jūlijā
Noslēguma ceremonija 2013. gada 17. jūlijā
Oficiāli atklāja Vladimirs Putins
Sportistu zvērests Alija Mustafina
Lāpas iededzējs Jekaterina Gamova, Ireks Zaripovs, Nails Jakupovs un Tagirs Haibulajevs
Norises vieta Kazaņas arēna
www.kazan2013.com
2011 Šeņdžeņa 2015 Kvandžu  >

2013. gada Vasaras Universiāde (krievu: XXVII Летняя Универсиада), oficiāli zināmas arī kā XXVII Vasaras Universiāde. Tās notika Krievijas pilsētā Kazaņā (Tatarstānā). Kazaņa ir līdz šim tālākā ziemeļu puslodes pilsēta, kas organizējusi šo sporta pasākumu.[2] Vasaras Universiādē startēja 10 442 sportisti no 162 valstīm. Viņi sacentās 13 obligātajos un 14 izvēles sporta veidos.[3] Pirmo reizi vēsturē tika iekļauta arī Kultūras universiāde ar daudziem festivāliem un skatēm, kas notika vienlaikus ar sporta pasākumiem. Universiādi organizēja Starptautiskā universitāšu sporta federācija (FISU) un Tatarstānas Republikas iestādes.

Rīkotājpilsētas izvēles process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazaņa divas reizes bija pieteikusies uz Vasaras Universiādes organizēšanu. Pirmais mēģinājums bija uz 2011. gada Vasaras Universiādi, taču par tās rīkotājpilsētu ar divām balsīm vairāk tika izvēlēta Ķīnas pilsēta Šeņdžeņa. Kazaņa pēc tam atkārtoti pieteicās uz 2013. gada Vasaras Universiādes rīkošanu un ieguva tiesības to rīkot.

Spēļu organizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazaņas arēna — atklāšanas un noslēguma ceremonijas norises vieta.

Transporta sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Universitādes pilnībā tika pārbūvēta Kazaņas starptautiskā lidosta, tika uzcelta jaunā Kazaņas-2 tranzīta dzelzceļa stacija, kā arī tika pārbūvēts Kazaņas-1 dzelzceļa terminālis.

Universitātes zonas tika savietotas ar atjaunotām automaģistrālēm, tika pabeigts arī tā saucamais "Lielais Kazaņas gredzens" ar jaunu ātrā tramvaja līniju. Turklāt tika pārbūvēts Kremļa tilts pār Kazaņas upi. Pirms Universitādes tika paplašināts 2005. gadā uzceltais Kazaņas metro tīkls, kas kalpoja par savienojumu starp spēļu norises vietām un Universitātes ciematu.

Lielu daļu transporta sistēmas projektēšanas darbu veica a/s "Tatdorproject" (autostrādes, gājēji pārejas un transporta mezgli) "Roszheldorproject" (pārvadājumu organizēšana), "Energoprojekt" (Kazaņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija) u.c.

Lāpas stafete[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universiādes lāpas stafetes garums bija aptuveni 104 000 kilometri, un tajā piedalījās 2013 lāpas nesēji. Pēc viesošanās pa 51 pilsētu piecos kontinentos 2013. gada 24. janvārī lāpa tika nogādāta Vladivostokā. 25. janvārī sākās Universiādes lāpas stafete pa Krieviju. Lāpas stafete pa Krieviju notika no 2013. gada janvāra līdz jūlijam. Lāpas stafete notika pa 30 pilsētām visā Krievijas teritorijā kā arī pa 44 Tatarastānas Republikas rajona pilsētām. 2013. gada Vasaras Universiādes Centrālā lāpa Kazaņas arēnā tika iededzināta 6. jūlija naktī.

Atklāšanas un noslēguma ceremonijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada Vasaras Universiādes atklāšanas ceremonija norika 2013. gada 6. jūlijā, bet noslēguma ceremonija 17. jūlijā. Ceremonijās piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Abas ceremonijas notika jaunajā Kazaņas arēnas stadionā, kurā vija 45 000 sēdvietas. Noslēguma ceremonijā piedalījās korejiešu puišu mūzikas grupa EXO, kas no sava pirmā albuma XOXO, izpildīja savu hītu Wolf. Gan atklāšanas, gan noslēguma ceremonijā piedalījās dažādi krievijas mākslinieki un popzvaigznes.[4]

Kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada Vasaras Universiādes sacensību grafiks bija šāds:[5]

OC Atklāšanas ceremonija Sacensības 1 Medaļu izcīņa/Fināla sacensības CC Noslēguma ceremonija
Jūlijs 5.
(Pk.)
6.
(Se.)
7.
(Sv.)
8.
(Pr.)
9.
(Ot.)
10.
(Tr.)
11.
(Ce.)
12.
(Pk.)
13.
(Se.)
14.
(Sv.)
15.
(Pr.)
16.
(Ot.)
17.
(Tr.)
Disciplīnu
skaits
Ceremonijas OC CC
Rowing pictogram.svg Airēšana 5 8 13
Badminton pictogram.svg Badmintons 1 5 6
Basketball pictogram.svg Basketbols 1 1 2
Boxing pictogram.svg Bokss 10 10
Cīņas sports 4 3 4 3 4 3 21
Diving pictogram.svg Daiļlēkšana 2 2 2 2 4 12
Judo pictogram.svg Džudo 4 4 4 4 2 18
Football pictogram.svg Futbols 1 1 2
Table tennis pictogram.svg Galda teniss 2 1 2 2 7
Belt wrestling pictogram.svg Jostas cīņas sports 7 5 7 19
Field hockey pictogram.svg Lauka hokejs 1 1 2
Fencing pictogram.svg Paukošana 2 2 2 2 2 2 12
Swimming pictogram.svg Peldēšana 4 5 5 7 4 7 8 2 42
Volleyball (beach) pictogram.svg Pludmales volejbols 1 1 2
Rugby union pictogram.svg Regbijs-7 2 2
Sambo pictogram.svg Sambo 6 6 6 18
Synchronized swimming pictogram.svg Sinhronā peldēšana 2 2 42
Canoeing pictogram.svg Smaiļošana un kanoe airēšana 6 18 24
Svarcelšana 3 2 2 2 3 3 15
Chess pictogram.svg Šahs 3 3
Shooting pictogram.svg Šaušana 6 4 4 8 8 4 34
Tennis pictogram.svg Teniss 2 5 7
Water polo pictogram.svg Ūdenspolo 1 1 2
Athletics pictogram.svg Vieglatlētika 2 6 11 10 7 14 50
Gymnastics (artistic) pictogram.svg Vingrošana 1 1 2 10 2 6 22
Volleyball (indoor) pictogram.svg Volejbols 1 1 2
Jūlijs 5.
(Pk.)
6.
(Se.)
7.
(Sv.)
8.
(Pr.)
9.
(Ot.)
10.
(Tr.)
11.
(Ce.)
12.
(Pk.)
13.
(Se.)
14.
(Sv.)
15.
(Pr.)
16.
(Ot.)
17.
(Tr.)
Disciplīnu
skaits

Norises vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūras Universitātes norises vieta.
Universiādes ciemats.

Par pasākuma norises vietām tika uzbūvēti 27 jauni stadioni. Universiādē kopumā tika izmantotas 64 norises vietas, no kurām 36 vietas speciāli tika veidotas priekš šīs Universiādes. 64 norises vietas tika koncentrētas 4 zonās visā Kazaņas pilsētā. Tajās ietilpa Pobeda avēnijas teritorija ar Kazaņu, Ūdens sporta veidu pils, Cīņas sporta (boksa) pils un Orenburgskas Trakta teritorija, kur atradās Universiādes ciems, kā arī Tenisa akadēmija un Vingrošanas pils.

Galvenās norises vietas bija:

  • Kazaņas arēna (45 000 sēdvietas) — atklāšanas un noslēguma ceremonija;
  • Centrālais stadions (26 920 sēdvietas) — futbols un vieglatlētika;
  • TatNeft arēna (10 000 sēdvietas) — sambo un džudo;
  • Basket-Hall arēna (7500 sēdvietas) — basketbols;
  • Tenisa akadēmija (7200 sēdvietas) — teniss un badmintons;
  • Volejbola centrs (4570 sēdvietas) — volejbols;
  • Ūdens sporta veidu pils (4200 sēdvietas) — peldēšana, daiļlēkšana un sinhronā peldēšana;
  • Vingrošanas pils (4200 sēdvietas) — sporta un mākslas vingrošana;
  • Ak Bars kombinēto sporta veidu centrs (2000 sēdvietas) — bokss, cīņas sports un citi kombinētie sporta veidi;
  • Airēšanas centrs (3000 sēdvietas) — smaiļošana, kanoe airēšana un airēšana.

Kultūras universiāde notika Kultūras parkā Pils laukuma centrā pie Kazaņas Kremļa, dažādos pilsētas teātros un izrāžu vietās, kā arī citās vietās visā pilsētā.

Universiādes ciemats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universiādes ciemats ir dzīvojamais rajons , kas paredzēts 14 500 iedzīvotājiem. Tas tika uzbūvēts Kazaņas Federālās universitātes pilsētiņā, lai izmitinātu sportistus un amatpersonas 2013. gada Vasaras universitātes laikā. Kopš tā atklāšanas 2010. gadā pilsētiņā tikuši organizēti gandrīz dažādi 400 sporta un kultūras pasākumi. Neilgi pēc pirmās celtniecības fāzes notika brīvdabas aerobikas maratons, kas pulcēja līdz 1000 Universiādes ciemata iemītniekiem. Universitātes pilsētiņā līdz tam jau bija organizēti čempionāti futbolā, volejbolā un šahā, kurus pamatoti var saukt par “starptautiskiem”, jo tajos sacentās vairāki starptautiski studenti.

Sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Universiādes vēsturē tajā bija iekļauti 27 sporta veidi, 13 obligātie un 14 izvēles sporta veidi. Izvēles sporta veidi bija airēšana, badmintons, bokss, cīņas sports, cīņas sports ar jostām, smaiļošan un kanoe airēšana, lauka hokejs, pludmales volejbols, šahs, regbijs-7, sambo, sinhronizētā peldēšana, svarcelšana un šaušana. No šiem sporta veidiem Universiādē debitēja cīņas sports ar jostām, bokss, sambo, regbijs-7 un sinhronē peldēšana.

Obligātie sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekavās norādīts disciplīnu skaits.

Izvēles sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekavās norādīts disciplīnu skaits.

Pārstāvētās valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa balons ar visu 162 pārstāvošo valstu karogiem Universiādes noslēguma ceremonijā.

2013. gada Vasaras Universiādē kopā bija pārstāvētas 162 valstis. Lielākās sportistu komandas bija no Krievijas, Ukrainas, Kanādas, ASV, Polijas, Japānas un Ķīnas.[6]

Iekavās norādīts sportistu skaits.

Medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada Vasaras Universiādes medaļas.

Divu nedēļu laikā sacensībās tika sadalīti 351 medaļu komplekti. Medaļas noformējumā bija attēlota zemeslode, kurā bija iespiests Universiādes emblēma un logotips. Zemeslodi aptvēra aplis, kurā attēlots Universiādes sauklis.

Medaļu sadalījums pa valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvairāk medaļu izcīnīja Krievijas sportisti, kopumā 292 medaļas. Otrajā vietā bija Ķīna ar 77 medaļām. Kopā medaļas izcīnīja 70[7]

Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1 Valsts karogs: Krievija Krievija (rīkotājvalsts) 155 75 62 292
2 Valsts karogs: Ķīna Ķīna 26 29 22 77
3 Valsts karogs: Japāna Japāna 24 28 32 84
4 Valsts karogs: Dienvidkoreja Dienvidkoreja 17 12 12 41
5 Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija 13 13 14 40
6 Valsts karogs: Ukraina Ukraina 12 29 36 77
7 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 11 14 15 40
8 Valsts karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrikas Republika 7 3 4 14
9 Valsts karogs: Itālija Itālija 6 17 22 45
10 Valsts karogs: Austrālija Austrālija 6 4 6 16
11 — 71 Pārējās valstis 76 128 237 441
Kopā (70 valstis): 353 352 462 1167

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «162 nations to compete for medals at Summer Universiade». kazan2013.ru. 2013. gada 19. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 26. jūnijs.
  2. Kazan. RussiaTrek. Retrieved on 26 April 2015.
  3. Stats. Sputnik News. Retrieved on 26 April 2015.
  4. «EXO to Heat Up 2013 Summer Universiade Games». 10 Asia. 2013. gada 10. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2013. gada 10. jūlijs.
  5. «27th Summer Universiade in Kazan – Daily competition schedule». kazan2013.ru/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. maijs. Skatīts: 2013. gada 10. jūnijs.
  6. «Athlete List». kazan2013.ru. 2013. gada 6. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2013. gada 6. jūlijs.
  7. «Kazan 2013 Universiade Medal Tally page». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. septembrī. Skatīts: 2020. gada 12. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]