Krasnojarska

Красноярск

Iedzīvotāji (2005)	906 949 1 009 355 (aglom.)
Dibināta	1628.g
Pilsēta no	1822.g
Federācijas subjekts (субъект Федерации)	Krasnojarskas novads
federālais apgabals (федеральный округ)	Sibīrijas federālais apgabals
Mājaslapa	http://www.admkrsk.ru/

Krasnojarska (krievu: Красноярск) ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, pie Jeņisejas upes. Sibīrijas trešā lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas un Omskas). Krasnojarskas novada centrs. Liels rūpniecības centrs. Viens no pasaules lielākajiem alumīnija ražošanas centriem.

Pilsēta slavena ar rezervātu Stolbi (Stabi) - pilsētas pievārtē esošu apgabalu ar īpatnējām klinšu formām.

Krasnojarskā darbojas latviešu biedrība "Dzintars", kas organizē latviešu valodas kursus, kā arī kultūras pasākumus vietējai latviešu kopienai. Biedrības darbā piedalās latvieši, kas Sibīrijā nonākuši padomju deportāciju rezultātā, Sibīrijas latviešu koloniju iedzīvotāji un viņu pēcteči.

Vēsture

Pilsēta veidojās ap kazaku 1628.g dibināto cietoksni. Tas tika saukts par Sarkanajām Klintīm (Красный Яр), kuras atradās šajā vietā. Pilsētiņa sāka attīstīties XVIII gs. vidū, sakarā ar pasta ceļa izveidi un tuvējām zelta atradnēm. Tā bija arī izsūtījuma vieta.

XIX gs. Krasnojarska bija galvenais Sibīrijas kazaku centrs.

1895.gadā caur pilsētu izbūvē Transsibīrijas dzelzceļu. 1900.gadā tilta pār Jeņiseju makets līdz ar Eifeļa torni iegūst Grand-Prix Vispasaules izstādē Parīzē.

Pēc 1917.gada revolūcijas Krasnojarskā uzceļ daudz rūpnīcu, bet īpaši strauji pilsēta attīstas 2.pasaules kara laikā, jo šeit tiek pārceltas daudzi uzņēmumi no PSRS rietumu apgabaliem.

Sports

Krasnojarska tiek uzskatīta par Krievijas regbija centru. Ilgāku laiku pilsētā atradās Krievijas regbija federācija, Krievijas regbija līgā spēlē uzreiz divi Krasnojarskā bāzēti klubi.

Krievijas basketbola līgā spēlē pilsētā bāzētais Krasnojarskas "Enisey", savukārt Krievijas Augstākajā hokeja līgā spēlē Krasnojarskas "Sokol".

Cilvēki

Krasnojarskā dzimuši:

• Viktors Astafjevs (Виктор Астафьев) (1924—2001) - rakstnieks
• Aleksandrs Buškovs (Александр Бушков) (1956-) - rakstnieks
• Dmitrijs Hvorostovskis (Дмитрий Хворостовский) (1962-) - operdziedonis
• Andrejs Makins (Andreï Makine) (1957-) - franču rakstnieks
• Aleksandrs Sjomins (Александр Сёмин) (1984-) - hokejists
• Vasilijs Surikovs (Василий Суриков) (1848—1916) - gleznotājs

Krasnojarska