Acetamīds
| Acetamīds | |
|---|---|
 Acetamīda struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | CH3CONH2 |
| Molmasa | 59,07 g/mol |
| Blīvums | 1160 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 81 °C |
| Viršanas temperatūra | 222 °C |
Acetamīds (etānamīds, CH3CONH2) ir etiķskābes amīds, tīrā veidā - balta, kristāliska viela.
Acetamīds ir salīdzinoši grūti degošs, izdala kairinošus dūmus. Ieelpoti, apēsti, uz gļotādas vai ādas nokļuvuši acetamīda putekļi ir toksiski, var izraisīt ādas sasārtumu un niezi. Acetamīds ir kancerogēns, kas ir pierādīts laboratorijas apstākļos.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Acetamīdu iegūst, dehidratējot amonija acetātu.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Acetamīdu izmanto kā plastifikatoru un daudzu citu organisko savienojumu sintēzē. Acetamīda atvasinājums N,N-dimetilacetamīds (DMAC) ar divām aminogrupas protonus aizvietojošām metilgrupām tiek izmantots kā šķīdinātājs.
| Acetamīds | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase | Organiskie savienojumi, Savienojumi ar N, C un ūdeni, Urīnvielas - guanīna sērija |
| Štrunca ID | 9/D.01-20 |
| Ķīmiskā formula | CH3CONH2 |
| Singonija | Trigonālā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Bezkrāsas, pelēks |
| Svītras krāsa | Balta |
| Habituss | Prizmatiski kristāli, līdz 5 mm lieli. Mazi stalaktīti. |
| Lūzums | Gliemežnīcas |
| Cietība pēc Mosa skalas | 1-1,5 |
| Spīdums | Stiklains, taukains |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | nω = 1.495 nε = 1.460 |
| Blīvums | 1,17 g/cm3 |
Acetamīds kā minerāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Acetamīds ir reģistrēts kā minerāls 1974. gadā. Tas līdz šim atrasts vienā atradnē - Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Ļvivas - Volīnijas ogļu baseinā, Červonogradas ogļu karjerā. Acetamīds atrasts lielās ogļu kaudzēs. Tas ir sezonāls minerāls, kas parādās tikai gada sausākajos periodos.
Minerāla paraugi glabājas Pēterburgā, Kalnu institūta muzejā un Maskavā, A.E. Fersmana mineraloģiskajā muzejā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|