Ļvivas apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ļvivas apgabals
Львівська область
—  apgabals  —
Sviržas pils
Sviržas pils
Flag of Ļvivas apgabals
Karogs
Coat of arms of Ļvivas apgabals
Ģerbonis
Lviv in Ukraine.svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Ļviva
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 21 833 km²
Iedzīvotāji (2012)
 - Kopā 2 541 128
 - Blīvums 116,4/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (94,8%)
krievi (3,6%)
Mājaslapa: http://loda.gov.ua/
Ļvivas apgabals Vikikrātuvē

Ļvivas apgabals (ukraiņu: Львівська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Aizkarpatu apgabalu dienvidrietumos, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabaliem dienvidaustrumos, Rivnes un Volīnijas apgabaliem ziemeļaustrumos, kā arī ar Polijas Ļubļinas un Piekarpatu voejvodistēm ziemeļrietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrazdamies stratēģiskā vietā Karpatu priekškalnēs, Ļvivas apgabala teritorija, kas atrodas vēsturiskajā Galīcijas novadā, daudzkārt mainījusi valstisko piederību.

9. gadsimta beigās ietilpa Lielmorāvijas valstī, vēlāk Kijevas Krievzemes sastāvā. 898. gadā to ieņēma maģāri, bet 902. gadā — Polija. Turpmāk apgabala teritorija bija strīdus objekts starp Poliju un Kijevas Krievzemi, vairākkārt mainot īpašniekus. No 1140. līdz 1199. gadam apgabala teritorija ietilpa Kijevas Krievzemē ietilpstošā Galīcijas kņaziste ar galvaspilsētu Galičā. 1199. gadā Galīcijas kņazisti apvienojot ar Volīnijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste, kas 13. gadsimta otrajā pusē kļuva par karalisti. 1392. gadā Galīcijas-Volīnijas teritoriju savā starpā sadalīja Polijas un Lietuvas valdnieki.

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas (1772. gadā) apgabala teritorija nokļuva Svētā Romas impērijas sastāvā esošās Austrijas karalistes, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas sastāvā. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas republika. Apgabala teritorija tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī.

1939. gadā, pēc Polijas okupācijas, ko veica PSRS un Trešais reihs, apgabala teritorija kopā ar citiem tuvējiem rajoniem tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā. Kara laikā šeit notika savstarpējas cīņas starp ukraiņu un poļu nacionālistiem, kas izvērtās poļu civiliedzīvotāju iznīcināšanā no ukraiņu nacionālistu puses. Apgabala ebreju minoritāte tika iznīcināta holokaustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām notika poļu izceļošana un izvešana no Ukrainas PSR uz Poliju un ukraiņu pārvietošanās no Polijas uz Ukrainu. Apgabala teritorija atradās PSRS sastāvā līdz neatkarīgās Ukrainas izveidei 1991. gadā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2020. gadam apgabalā ietilpa 9 apgabala nozīmes pilsētas — Borislava, Červonohrada, Drohobiča, Ļviva, Moršina, Novijrozdila, Sambira, Strija, Truskaveca, kā arī 20 rajoni — Brodu rajons, Buskas rajons, Drohobičas rajons, Horodokas rajons, Javorivas rajons, Kamjankas-Buzkas rajons, Mikolajivas rajons, Mostiskas rajons, Peremišļanu rajons, Pustomitu rajons, Radehivas rajons, Sambiras rajons, Skoles rajons, Sokaļas rajons, Starijsambiras rajons, Strijas rajons, Turkas rajons, Zoločivas rajons, Židačivas rajons, Žovkvas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 20 rajonu un 9 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti septiņi rajoni: Červonohradas rajons, Drohobičas rajons, Javorivas rajons, Ļvivas rajons, Sambiras rajons, Strijas rajons un Zoločivas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā ir 44 pilsētas:

Trekninātas — rajonu centri.

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]