Adamīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Adamīns
Adamitemexique1.jpg
Dzeltenzaļš adamīns limonītā
Klasifikācija
Klase Arsenāts, no ūdens brīvi fosfāti ar svešiem anjoniem, adamīta grupa
Štrunca ID 7/B.06-30
Ķīmiskā formula Zn2[OH|AsO4]
Singonija Rombiskā
Īpašības
Krāsa Gaiši dzeltena, medus dzeltena, brūni dzeltena, laima krāsā, bāli zaļa, reti - bezkrāsas, sārts, violets
Svītras krāsa Balta
Habituss Prizmatiski kristāli, nereti oktaedri, adatveida kristāli
Skaldnība Izteikta, laba vienā plaknē un slikta - citā
Lūzums Nelīdzens, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 3,5
Spīdums Stikla līdz dimanta
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients nα = 1.708 - 1.722 nβ = 1.742 - 1.744 nγ = 1.763 - 1.773
Blīvums 4,435 g/cm3

Adamīns (Adamīts - nosaukts franču mineraloga Žilbēra Žozefa Adama vārdā, kurš ieguva pirmos šī minerāla paraugus) ir samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds. Adamīnu atrod cinka rūdu atradnēs, tas ir šo rūdu dēdēšanas vai oksidācijas produkts. Minerāls aprakstīts 1866. gadā.

Parasti dzeltens, taču vara piejaukumi var iekrāsot zaļganā krāsā. Olivinīta - vara arsenāta - kristāliskā struktūra ir analoga adamīna struktūrai un abi minerāli veido maisījumu - kuproadamīnu, kas netiek atzīts par atsevišķu minerālu. Adamīnam var būt arī tādi piejaukumi, kā mangāns, kobalts un niķelis.

Ultravioletajā gaismā adamīns fluorescē koši zaļā - dzeltenzaļā krāsā.

Koši dzeltenie līdz laima zaļie adamīna kristāli un drūzas apvienojumā ar šī minerāla efektīvo fluorescenci padara to par skaistu kolekciju minerālu.

Varietātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alumīnija adamīns - satur alumīniju
  • Kobaltadamīns - satur kobaltu
  • Kuproadamīns - satur varu
  • Mangānadamīns - satur mangānu
  • Niķeļadamīns - satur niķeli.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]