Adamīns

Vikipēdijas lapa
Adamīns
Dzeltenzaļš adamīns limonītā
Klasifikācija
Klase Arsenāts, no ūdens brīvi fosfāti ar svešiem anjoniem, adamīta grupa
Štrunca ID 7/B.06-30
Ķīmiskā formula Zn2[OH|AsO4]
Singonija Rombiskā
Īpašības
Krāsa Gaiši dzeltena, medus dzeltena, brūni dzeltena, laima krāsā, bāli zaļa, reti — bezkrāsas, sārts, violets
Svītras krāsa Balta
Habituss Prizmatiski kristāli, nereti oktaedri, adatveida kristāli
Skaldnība Izteikta, laba vienā plaknē un slikta — citā
Lūzums Nelīdzens, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 3,5
Spīdums Stikla līdz dimanta
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients nα = 1,708—1,722 nβ = 1,742—1,744 nγ = 1,763—1,773
Blīvums 4,435 g/cm3

Adamīns jeb Adamīts (franču mineraloga Žilbēra Žozefa Adama vārdā, kurš ieguva pirmos šī minerāla paraugus) ir samērā rets minerāls — cinka arsenāta hidroksīds. Adamīnu atrod cinka rūdu atradnēs, tas ir šo rūdu dēdēšanas vai oksidēšanās produkts. Minerāls aprakstīts 1866. gadā.

Parasti dzeltens, taču vara piejaukumi var iekrāsot zaļganā krāsā. Olivinīta — vara arsenāta — kristāliskā struktūra ir analoga adamīna struktūrai un abi minerāli veido maisījumu — kuproadamīnu, kas netiek atzīts par atsevišķu minerālu. Adamīnam var būt arī tādi piejaukumi, kā mangāns, kobalts un niķelis.

Ultravioletajā gaismā adamīns fluorescē koši zaļā-dzeltenzaļā krāsā.

Koši dzeltenie līdz laima zaļie adamīna kristāli un drūzas apvienojumā ar šī minerāla efektīvo fluorescenci padara to par skaistu kolekciju minerālu.

Paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alumīnija adamīns — satur alumīniju
  • Kobaltadamīns — satur kobaltu
  • Kuproadamīns — satur varu
  • Mangānadamīns — satur mangānu
  • Niķeļadamīns — satur niķeli.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]