Adamsīts-(Y)
| Adamsīts - (Y) | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase | Karbonātu minerāls, ūdeni saturošs karbonāts ar svešiem anjoniem |
| Štrunca ID | 5/D.03-02 |
| Ķīmiskā formula | NaY[CO3]2.6H2O |
| Singonija | Triklīnā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Bezkrāsas, balts, bāli sārts, bāli violets |
| Svītras krāsa | Balta |
| Habituss | kristālu agregāti, piemēram radiāli novietotu adatveida kristālu agregāts, sfēriskas masas. Kristāli līdz 2,5 cm gari |
| Skaldnība | Ļoti laba |
| Lūzums | Gliemežnīcas |
| Cietība pēc Mosa skalas | 3 |
| Spīdums | Stikla, pērļains |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | nα = 1.480 nβ = 1.498 nγ = 1.571 |
Adamsīts-(Y) (nosaukts Monerālas Makgilla universitātes profesora Frenka Davsona Adamsa (1859 - 1942) vārdā) ir ļoti rets, itriju saturošs minerāls, kas reģistrēts 1999. gadā. Līdz šim apzināta tikai viena šī minerāla atradne Kanādā, Kvebekā, Montsenhilērā, Pudretas karjerā. Nelielā daudzumā satur arī tādus retus elementus kā:
- Gadolīnijs - 1,83%
- Disprozijs - 4,72%
- Erbijs - 2,43%
Adamsīts-(Y) ir vāji radioaktīvs (201 Bq/g).
Adamsīts - (Y) ir veidojies sārmainas pegmatīta dzīslas tukšumos salīdzinoši zemas temperatūras hidrotermālajos procesos.