Hēlijs (mitoloģija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hēlija galva

Hēlijs (sengrieķu: Ἥλιος (Hēlios)) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperiona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija. Viņš pieder pie pirmsolimpiskā laika.[1]

Tā kā mīt augstu debesīs, viņš redz visu cilvēku un dievu darbus. Hēlijs dāvā dzīvību un ar aklumu soda noziedzniekus. Viņš dzīvo greznā pilī, tronis viņam ir izveidots no dārgakmeņiem. Vēlākajā antīkajā pasaulē ticis identificēts ar Apollonu, bet abi tika uzskatīti par diviem atsevišķiem dieviem, jo Hēlijs bija titāns, bet Apollons — olimpa dievs. Romiešu mitoloģijā Hēlijam atbilst saules dievs Sols.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mitoloģijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1993. 185. lpp. ISBN 5-89960-045-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]