Dēmetra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dēmetras statuja

Dēmetra ir auglības un zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā. Viņa esot labvēlīgi noskaņota pret cilvēkiem, māca tiem art un apsēt laukus, palīdz zemkopības darbos. Titāna Krona un titanīdas Rejas meita, Aīda, Hēras, Hestijas, Poseidona un Zeva māsa. Viņa sargāja labību un zemes dotās veltes. Viņas kults attiecās arī uz zemes auglību.

Mīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie mīti par Dēmetru vēsta, kā pazemes valdnieks Aīds nolaupīja viņas meitu Persefoni. Noskumusi un saniknota, Dēmetra pameta dievu mājokli Olimpa kalnā un sāka klejot pa pasauli, pārģērbusies par veceni. Visbeidzot viņa nonāca Eleisīnā, kuras valdnieks Kalejs nolīga viņu par savas sievas Mateneiras palīdzi, Dēmetrofona aukli. Dieviete slepus baroja viņu ar ambroziju (dievu ēdiens) un katru nakti rūdīja viņu ugunī, lai padarītu nemirstīgu. Kādu nakti to ieraudzīja Mateneira un sāka kliegt, sasaucot visu pili. Dēmetra izņēma zēnu no uguns un atklāja savu īsto vārdu, pavēstot, ka tagad mazais zēns būs parasts mirstīgais. Dieviete lika sev iedibināt Eleisīnas mistērijas, slavenāko mistēriju kultu Senajā Grieķijā, un uzcelt viņai par godu templi, kur dieviete turpināja sērot par savu meitu. Dieviete sērās liedza zemei labību, draudot nomērdēt cilvēkus badā, ja viņa nesatiksies ar savu meitu. Zevs nosūtīja Hermeju, lai tas aizved Persefoni no pazemes valstības. Dēmetra apskāva meitu, bet brīdināja, ja viņa ir ko ēdusi pazemes valstībā, tad viņai tur būs jāatgriežas. Pie Aīda viņa bija apēdusi vienu granātābola sēkliņu, taču Zevs nolēma, ka divas trešdaļas gada viņa pavadīs ar māti, bet pēdējo trešdaļu (ziemu) — Aīda valstībā. Pirms atgriezties atpakaļ Olimpā Dēmetra iedeva graudus, arklu un savus pūķu vilktos ratus Kaleja dēlam Triptolemam, lai iemāca kopt zemi visiem cilvēkiem.