Aisbergs

Aisbergs (vācu: Eisberg — 'ledus kalns') jeb leduskalns^[1] ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.^[2]

Fiziskās īpašības

Aisbergam raksturīga īpašība — virs ūdens redzamā daļa ir tikai maza daļa no tā, pārējais slēpjas ūdenī. Tā kā ledus blīvums ir mazāks nekā šķidra ūdens blīvums, aisbergi, tāpat kā jebkurš ledus gabals, spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt. Ledus blīvums ir 920 kg/m³, bet jūras ūdens blīvums — apmēram 1025 kg/m³, tādēļ zem ūdens līmeņa atrodas apmēram 90% aisberga tilpuma.

Dreifējot aisbergi pamazām kūst. Lai ledus izkustu, aisbergs absorbē tikpat enerģijas, cik vajadzētu tāda paša daudzuma ūdens uzsildīšanai no 0 līdz 80 °C. Pārvietojoties aisbergs nokļūst zemeslodes siltajos apgabalos^[3] un kūst arvien ātrāk.

Ietekme uz klimatu

Aisbergu skaita palielināšanās, pēc daudzu klimatologu domām, liekas bīstams simptoms, kas liecina par Zemes atmosfēras uzsilšanu. Pēc citu zinātnieku domām, faktiskais lielo aisbergu skaits nav mainījies pēdējo 30 gadu laikā, bet ir uzlabojusies to uzskaite.^[4]

Tikai neliela daļa aisberga atrodas virs ūdens virsmas

Sociāli-ekonomiskā bīstamība

Aisbergam dreifējot, tas var pārvietoties pietiekoši tālu no savas atdalīšanās vietas. Pārvietojoties ar okeānu straumēm, tas agri vai vēlu nonāk uz kuģu ceļiem, līdz ar to izraisot ne mazums kuģu avāriju.

Kūstot aisbergi atbrīvo saldūdeni, kas izmaina jūru un okeānu ūdens sāļu koncentrāciju, līdz ar to daudzas no jūras zivju un citiem dzīvnieku sugām ir spiestas vai nu meklēt sāļākus ūdeņus, vai arī tās izmirst. Noteiktu jūras iemītnieku sugu dzīvesvietas areāla izmaiņas nes sev līdzi problēmas piekrastes iedzīvotājiem, kas pelna sev iztiku, nodarbojoties ar zveju.

Aisbergu pozitīvā ietekme

Visai bieži kuģojot var redzēt ainas, ka pingvīni, roņi, dažādi putni atrod sev nomešanās vietu uz kāda no dreifējošiem ledus kalniem. Dabas pētnieki domā, ka šādi ir notikusi dzīvnieku sugu izplatība no Dienvidpola uz citiem kontinentiem.

Dažas valstis, kurās trūkst dzeramā ūdens, ir mēģinājušas aisbergus aizbuksēt līdz savai piekrastei un tur izmantot, taču tas izmaksā dārgi.^[5]

Atsauces

↑ «Leduskalns». Tēzaurs. Skatīts: 2016. gada 29. jūlijā.^{[novecojusi saite]}
↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
↑ «Jūras ABC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 7. martā. Arhivēts 2009. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Better detection, not global warming, behind iceberg increase 2002-10-27^{[novecojusi saite]}
↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 111. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aisbergs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Aisbergu galerija

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Leduskalns». Tēzaurs. Skatīts: 2016. gada 29. jūlijā.^{[novecojusi saite]}

[2] Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.

[3] «Jūras ABC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 7. martā. Arhivēts 2009. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.

[4] Better detection, not global warming, behind iceberg increase 2002-10-27^{[novecojusi saite]}

[5] Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 111. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]