Aist-2D
| Aist-2D Аист-2Д | |||||
| KA veids | Zemes tālizpētes pavadonis | ||||
| Operators | Samaras valsts aerokosmiskā universitāte,  Krievija | ||||
| Izgatavotāji | CSKB-Progress, Krievija | ||||
| Starts | 28.04.2016. 02:01 UTC | ||||
| Starta vieta | Vostočnij 1S Krievija | ||||
| Nesējraķete | Sojuz-2.1a/Volga | ||||
| Palaists kopā ar | Mihailo Lomonosov, SamSat-218 | ||||
| Darbības ilgums | 3 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2016-026B | ||||
| SCN | 41465 | ||||
| Masa | ~ 500 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | SSO | ||||
| Slīpums | 97,3° | ||||
| Apogejs | 485 km | ||||
| Perigejs | 471 km | ||||
| |||||
Aist-2D (Аист-2Д) ir Krievijas eksperimentāls Zemes tālizpētes pavadonis. Tas Samaras valsts aerokosmiskās universitātes vajadzībām orbītā palaists 2016. gada aprīlī pirmajā startā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij.
2013. gadā palaisti Samaras universitātes pavadoņi AIST № 1 un AIST № 2. Savukārt Aist-2D ir nākamās paaudzes demonstrācijas pavadonis (tam nosaukumā ir burts "D" — "demonstrators").[1] Kosmiskā aparāta primārais uzdevums ir pārbaudīt jaunu CSKB-Progress pavadoņu platformu, kuru nākotnē varētu izmantot par bāzi dažādas aparatūras uzstādīšanai.
Derīgā krava[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenais Aist-2D instruments ir optoelektroniskā attēlu uzņemšanas sistēma Avrora, kura izgatavota Krasnogorskas mehāniskajā rūpnīcā KMZ. Tās masa ir 65 kg un izstrādāta uz Geoton-L1, kura izmantota pavadoņos Resurs-P.[2] Avrora izšķirtspēja ir 1,54 m panhromatiskā režīmā un 4,6 m multispektrālā režīmā. P joslas sintezētās apertūras radars nodrošina zemes virsmas novērošanu apstākļos, kad to klāj veģetācija. Pavadonī uzstādīti arī inovatīvi infrasarkanie sensori ar izšķirtspēju 127 m, kuriem nav vajadzīga atdzesēšana, un tos izmantos, lai atklātu nelielus ugunsgrēkus.
Cita zinātnisko eksperimentu aparatūra:
- DMS-01, masas spektrālais sensors, pētīs paša kosmiskā aparāta ārējo atmosfēru;
- DČ-01, pētīs kosmiskās vides ietekmi uz materiāliem un pārklājumiem, kā arī uz optiskajiem elementiem un mikroshēmām;[3]
- Magnētiskā stabilizācijas sistēma, paredzēta žiroskopu kinētiskā momenta atbrīvošanai;
- KMU-1, mikropaātrinājumu kompensators, izmantos elektromagnētus pavadoņa orientācijas kontrolei;
- Meteor-M, pētīs mikrometeorīdus un kosmisko atkritumu daļiņas;
- Kontakt-MKA, mobilo pavadoņsakaru sistēmas Globalstar ierīce, lai varētu "zvanīt" uz pavadoni un pārsūtīt telemetrijas datus.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aist-2D startēja 2016. gada 28. aprīlī 02:01 UTC ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Volga no kosmodroma Vostočnij. Kopā ar to palaisti pavadoņi Mihailo Lomonosov un SamSat-218.
2017. gada 20. aprīlī Aist-2D nodots ekspluatācijā.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Спутники "Ломоносов", "Аист-2Д" и SamSat-218. Досье ТАСС, 2016-04-26
- ↑ «Швабе» изготовил оптико-электронную аппаратуру для космического аппарата «Аист-2Д sdelano-u-nas.livejournal.com
- ↑ Ученые ищут пути удешевления исследования космоса Самарский университет, 2016-04-26
- ↑ "Аист-2Д" введен в эксплуатацию Новости космонавтики, 2017-04-27
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Аист-2Д Новости Самарский университет
- Aist-2D satellite Anatoly Zak
- Aist 2D Gunter Dirk Krebs
- Спутник ДЗЗ. АИСТ-2Д Ecoruspace.ME