2016. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Notikumi kosmonautikā: 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.
Notikumi pasaulē: 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

Šeit apkopoti 2016. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā Krievijā un Ķīnā atklāti jauni kosmodromi: Vostočnij un Venčanas pavadoņu palaišanas centrs. Abi izvietoti tā, lai savas valsts teritorijā būtu pēc iespējas tuvāk ekvatoram.

Septembrī peldošā platforma Odyssey pārdota Krievijas aviācijas grupai S7 Group.

Decembrī paziņots, ka navigācijas sistēma Galileo uzsākusi darbību.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīnā izmēģinātas jaunas nesējraķetes: vidējas kravnesības Chang Zheng 7 un smago Chang Zheng 5 (celtspēja zemā orbītā ~ 20 t).

ASV notika raķetes Antares 230 pirmais starts.

Indija veica RLV-TD projekta izmēģinājumus ar caurplūdes reaktīvie dzinējoem.

Aprīlī nesējraķetes Falcon 9 pirmo pakāpi pirmoreiz izdevās nosēdināt uz okeāna platformas.

2016. gadā notika trīs nesējraķešu avārijas. Augustā avarēja Ķīnas Chang Zheng 4C. Septembrī, gatavojoties dzinēju pirmsstarta testa iedarbināšanai, degvielas uzpildes laikā eksplodēja nesējraķete Falcon 9 v1.2. SpaceX vadītājs Īlons Masks šīs kļūmes cēloņa atrašanu atzina par vissarežģītāko no visām avārijām. Arī decembrī Krievijas raķetes Sojuz-U avārijas (tika zaudēts kravas kuģis Progress MS-04) cēloņa atrašana nebija vienkārša. To līdz gada beigām neizdevās atrisināt.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martā palaista ESA un Roskosmos Marsa zonde ExoMars Trace Gas Orbiter. Oktobrī tā iegāja Marsa orbītā, bet nolaižamais aparāts Schiaparelli cieta avāriju.

Jūlijā NASA zonde Juno iegāja Jupitera orbītā.

Septembrī zonde Rosetta tika novadīta uz Čurjumova—Gerasimenko komētas virsmas, tādējādi beidzot tās misiju.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februārī palaista Japānas astronomiskā observatorija Hitomi. Aprīlī palaista Krievijas orbitālā observatorija Mihailo Lomonosov

Citi pētnieciskie pavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augustā palaists Ķīnas zinātniskais pavadonis Mozi, kas paredzēts kvantu fizikas eksperimentiem.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā Ķīna palaida orbitālo laboratoriju Tiangong 2. To sasniedza kosmosa kuģis Shenzhou 11, un divi kosmonauti stacijā uzturējās mēnesi.

Krievija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) apkalpes maiņai nosūtīja četrus Sojuz kosmosa kuģus, sākot ekspluatēt jaunas modifikācijas kuģi Sojuz MS. Uz SKS Krievija palaida trīs kravas kuģus Progress MS, bet viens no tiem Progress MS-04 nesasniedza staciju nesējraķetes avārijas dēļ. ASV palaisti četri kravas kuģi: divi Dragon un divi Cygnus divi.

Aprīlī uz SKS nogādāta eksperimentāls izplešams stacijas modulis BEAM.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]