Mozi (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mozi, 墨子
Quantum Experiments at Space Scale
KA veidseksperimentu pavadonis
OperatorsĶīnas zinātņu akadēmija, Karogs: Ķīna Ķīna
Starta datums16.08.2016. 17:40 UTC
Starta vietaDzjucjuaņa 43/603 Karogs: Ķīna Ķīna
NesējraķeteChang Zheng 2D, Karogs: Ķīna Ķīna
Palaists kopā arLixing-1, 3Cat 2
Darbības ilgums2 gadi (plānots)
NSSDC ID2016-051A
SCN41731
EnerģijaSaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Slīpums97,4°
Apogejs584 km
Perigejs488 km

Mozi jeb Micius (ķīniešu: 墨子), zināms arī pēc nosaukuma angļu valodā Quantum Experiments at Space Scale (QUESS), ir Ķīnas pavadonis, kas paredzēts kvantu fizikas eksperimentiem. Projektu pārvalda Ķīnas zinātņu akadēmija, un ir iesaistīta Vīnes Universitāte un Austrijas Zinātņu akadēmija. Kosmiskais aparāts palaists 2016. gada augustā. Pavadonis nosaukts piektā gadsimta pirms mūsu ēras Ķīnas filozofa un zinātnieka Mozi vārdā.

Ar Mozi plānots veikt kvantu optikas eksperimentus lielos attālumos. Galvenie uzdevumi:

  • kvantu atslēgas izplatīšana no pavadoņa uz zemi, kas ļautu izveidot drošu sakaru kanālu;
  • globāla mēroga kvantu sakaru tīkla izveide, izmantojot pavadoni kā retranslatoru un divas zemes stacijas ar to lokāliem kvantu optiskās šķiedras tīkliem;
  • kvantu sapinuma izplatīšana no pavadoņa uz divām zemes stacijām;
  • kvantu teleportācija no zemes uz pavadoni.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mozi tika palaists 2016. gada 16. augustā 17:40 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 2D no Dzjucjuaņas pavadoņu palaišanas centra. Sekundārā krava pavadonim bija Lixing-1 un 3Cat 2. Kosmiskais aparāts ievadīts solārsinhronā orbītā.[1]

Pavadonis pēc orbitālajām pārbaudēm 1917. gada 18. janvārī nodots ekspluatācijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]