Intelsat 29e

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Intelsat 29e
KA veidssakaru pavadonis
Organizācija:Intelsat, Karogs: Luksemburga Luksemburga
IzgatavotājiBoeing, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platformaBoeing 702MP
Starta datums27.01.2016. 23:20 UTC
Starta vietaKuru ELA-3 Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteAriane 5ECA, Karogs: Francija Francija
Aktivitātes beigas09.04.2019.
Darbības ilgums3 gadi 2 mēneši
NSSDC ID2016-004A
SCN41308
Masa6552 kg
Enerģijasaules baterijas 15,8 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsGSO
Punkta koordinātas50° R
IepriekšējaisNākamais
Intelsat 34Intelsat 31

Intelsat 29e (IS-29e) bija Luksemburgā bāzēta uzņēmuma Intelsat sakaru pavadonis, pirmais no nākamās paaudzes pavadoņu tehnoloģiju Intelsat EpicNG sērijas.[1] Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Atlantijas reģionā. Ģeostacionārā orbītā palaists 2016. gada janvārī. 2019. gada aprīlī tas sabojājās.

Pavadoni izgatavojis ASV uzņēmums Boeing uz platformas Boeing 702MP bāzes. Tam uzstādīti 14 C joslas un 56 Ku joslas un 1 Ka joslas raidītāji.

Intelsat 29e tika palaists 2016. gada 27. janvārī 23:20 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA (lidojums VA228). Atšķirībā no citām reizēm, kad pavadoņi palaisti pāriem, šoreiz raķetei netika atrasta piemērota otra derīgā krava.

Intelsat 29e 24. martā tika izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 50° rietumu (310° austrumu) garuma. Tur tas nomainīja resursus iztērējušo Intelsat 1R.

2019. gada 7. aprīlī pavadonim tika konstatēta sūce degvielas tvertnē. Pakalpojumi klientiem tika pārtraukti. 8. aprīlī ar ExoAnalytic Solutions teleskopiem uz zemes tika novērotas atlūzas ap pavadoni. Mēģinot atjaunot Intelsat 29e darbību, 9. aprīlī notika otra anomālija, un sakari ar kosmisko aparātu tika zaudēti.[2] Intelsat 29e ģeostacionārajā orbītā kūleņo un dreifē uz austrumiem. 18. aprīlī Intelsat atzina pavadoni par zaudētu.

2019. gada 30. jūlijā tika publicēts avārijas izmeklēšanas secinājums, ka kļūmi varēja izraisīt vai nu elektrostatiskā izlāde, kas saistīta ar Saules aktivitāti vai arī mikrometeorīda trieciens.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]