Schiaparelli

Vikipēdijas lapa
Schiaparelli
Schiaparelli nolaižamā aparāta makets
Schiaparelli nolaižamā aparāta makets
KA veidsMarsa nolaižamais aparāts
OperatorsEiropas Kosmosa aģentūra
IzgatavotājiThales Alenia Space, Karogs: Francija Francija
Starts14.03.2016. 12:31:42 UTC
Starta vietaBaikonura 200/39 Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
NesējraķeteProton-M/Briz-M, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arExoMars Trace Gas Orbiter
Beigu datums19.10.2016.
Tīmekļa vietnehttp://exploration.esa.int/mars/46124-mission-overview/
Orbītas elementi

Schiaparelli jeb Entry, Descent and Landing Demonstrator Module (EDM) bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) Marsa nolaižamais aparāts. Tas palaista 2016. gada martā un līdz planētai nogādāts ar zondi ExoMars Trace Gas Orbiter (TGO). 2016. gada 19. oktobrī Schiaparelli zaudēts nolaišanās laikā.

Nolaižamais aparāts nosaukts par godu itāliešu astronomam Džovanni Skjaparelli, kurš 19. gadsimta veica Marsa novērojumus.

Schiaparelli galvenais uzdevums bija izmēģināt nolaišanās sistēmas, tai skaitā izpletni, Doplera radara altimetru, hidrazīna bremzēšanas dzinējus u.c. Sekundārie uzdevumu bija zinātniski. Nolaižamajam aparātam uz Marsa virsmas bija jāmērī atmosfēras īpašības (vēja ātrums un virziens, mitrums, spiediens, temperatūra, Saules starojums, atmosfēras dzidrums, atmosfēras statiskā elektrība u.c.). Tam bija arī kamera, ar kuru tiktu uzņemti attēli nolaišanās laikā.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Schiaparelli kopā ar ExoMars Trace Gas Orbiter palaists 2016. gada 14. martā 12:31:42 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas.[1]

2016. gada 16. oktobrī Schiaparelli atvienojās no ExoMars TGO. 19. oktobrī TGO iegāja Marsa orbītā. Schiaparelli veica nolaišanos uz Marsa virsmas, bet īsi pirms nosēšanās pārtrūka sakari ar to.

Vēlākā analīze liecināja, ka leņķiskā ātruma mērīšanas bloks sistēmai devis nepareizus datus. Tas noveda pie tā, ka vadības sistēma nepareizi izrēķināja nolaižamā aparāta augstumu — tas bijis negatīvs, zem planētas virsmas. Rezultātā tika atvienots izpletnis un iedarbināti bremzēšanas zinēji; pēc tam pat ieslēgtas vairākas virsmas ierīces — tā, it kā Schiaparelli jau būtu nolaidies uz Marsa. Īstenībā tas tajā brīdī atradās 3,7 km augstumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ExoMars on its way to solve the Red Planet’s mysteries Arhivēts 2016. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē. ESA, 2016-03-14

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]