Parastā cidonija

Parastā cidonija; Cydonia oblonga
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Rožu rinda (Rosales)
Dzimta	Rožu dzimta (Rosaceae)
Apakšdzimta	Ābeļu apakšdzimta (Maloideae)
Ģints	Cidonijas (Cydonia)
Suga	Parastā cidonija (C. oblonga)
Sinonīmi
	Cydonia vulgaris
Izcelsmes vieta
	Dienvidrietumāzija un Kaukāzs
	Parastā cidonija Vikikrātuvē

Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ. Tā ir vienīgā suga cidoniju (Cydonia) ģintī, kas ietilpst ābeļu apakšdzimtā. Tā stumbrs ir līks, un spēj izaugt pat 6 metru garš.^[1] Ziedi ir balti vai bāli rozā ar piecām ziedlapām. Bumbierveidīgie zeltainie augļi ir āboli. Neapstrādātas parastās cidonijas ir cietas un ne sevišķi garšīgas, tāpēc biežāk tās īpaši pagatavo vai izmanto ēdienu sastāvā. Parastā cidonija tiek kultivēta vairāk nekā 4000 gadus,^[1] un par tās izcelsmes vietu uzskata Dienvidaustrumāziju un Kaukāzu.

Par cidonijām latviešu valodā sauc arī krūmcidonijas jeb henomeles (Chaenomeles), kas ir krūmi ar skābiem, maziem augļiem un nepieder pie cidoniju ģints.^[2]