Aivars Kalve

Aivars Kalve Personīgā informācija Dzimis 1937. gada 22. decembrī Rīga, Latvija Miris 1994. gada 17. aprīlī (56 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis Dzīvesbiedre Jeļena Kalve (dzim. Lapiņa) Bērni Jānis Kalve

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks Valoda latviešu valoda Augstskola Latvijas Mākslas akadēmija

Aivars Kalve (īstajā vārdā Daimonis Kalve, dzimis 1937. gada 22. decembrī, miris 1994. gada 17. aprīlī) bija latviešu rakstnieks, publicists, mākslas recenzents. Aivara Kalves darbi tulkoti krievu, rumāņu, igauņu (“Hüvastijätt” (Atvadas), 1982) u.c. valodās.

Dzīvesgājums

Dzimis 1937. gadā Rīgā jaunsaimnieku Roberta un Almas Kalves ģimenē. Otrā pasaules kara laikā viņa vecāki 1944. gadā atstāja bērnus Daimoni un viņa māsu Taigu Latvijā, bet paši devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk pēc DP nometnes pārcēlās uz Toronto (Kanāda). Abi bērni uzauga radu saimē. 1954. gadā viņš absolvēja Taurkalnes (Pētermuižas) skolu, 1958. gadā Rīgas lauksaimniecības tehnikumu, strādāja par Auces rajona kolhozu celtniecības nodaļas tehniķi (1959—1960). Vēlāk strādāja Baldones Astrofizikas laboratorijā (1960—1961) un Meliorācijas projektēšanas institūtā Rīgā (1962—1965).

1966. gadā publicēja miniatūras žurnālā “Liesma” un izdeva stāstu krājumu “Loma” (1967), neklātienē studēja Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas zinātņu nodaļā, kuru absolvēja 1968. gadā. Strādāja žurnāla “Māksla” redakcijā (1967—1968), 1969. gadā viņu uzņēma Rakstnieku savienībā. Apprecējās ar Jeļenu Kalvi (dzim. Lapiņu, 1944-2016), ģimenē piedzima trīs bērni — Jānis Kalve (1971), Roberts (1974), Anna (1977). Strādāja par pedagogu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, bija redaktors Rīgas Kinostudijā, žurnālā “Zvaigzne” (1979—1991) un laikrakstā “Elpa” (1991).

Miris 1994. gadā Rīgā, apglabāts Meža kapos, Rīgā. Viņa kapavietu rotā tēlnieka Induļa Rankas skulptūra.

Publikācijas

Žurnālā “Māksla”, “Zvaigzne” u.c. publicējis mākslas recenzijas un rakstus par māksliniekiem un mākslu. 1967. gadā iznāca debijas stāstu krājums “Loma”, kuram sekoja stāstu krājumi “Sarkans āboliņa lauks” (1971), “Tveice jūlijā” (1976), “Radu raksti” (1981), “Akmeni veļot” (1984). Aivaram Kalvem publicēti arī romāni — “Vēja kaņepes” (1973), “Atvadas” (1976), “Krītošais Ikars” (1986), “Sēlija: zaļais krasts” (1987), “Gaisa tilts (1990), “Atlantu nams” (žurnālā “Karogs, 1995, nr. 6-8).

Stāstu krājumi

"Kalves stāstos "Zāģa spēle", "1. Kā bezdelīga ligzdu" un "2. Zem putna spārna" (neskaidrs, kāpēc autors lieto šādu "numerāciju") laikmetiskā un cilvēciskā sadursme atainotas literāri ārkārtīgi kāpinātā intensitātē, šie "izgriezumi" ir tiešām "no dzīves": lasot jūtam skaudro sāpi, kas trīc cilvēku dvēselēs, mēģinot veselumā pārveidot pretrunīgo un nesavienojamo. Un vēl viena dimensija: jaunā paaudze, kas prasa norēķinus par tēvu un māšu rīcību toreiz, kad viņi bija jauni, bet rīkojās tā, ka lēse beigu beigās būs maksājama tiem, ko toreiz neviens nezināja esam ceļā uz īstenību."

Gunars Irbe. GAISMAS APLĪŠI SIGNĀLIZĒ ĪSTENĪBU Jaunā Gaita. Aivars Kalve, Sarkans āboliņa lauks. Stāsti. Rīgā: Liesma, 1971. 240. lp.

• Loma (1967)
• Sarkans āboliņa lauks (1971)
• Tveice jūlijā (1976)
• Radu raksti (1981)
• Akmeni veļot (1984)

Romāni

• Vēja kaņepes (1973)
• Atvadas (1976)
• Krītošais Ikars (1986)
• Sēlija: zaļais krasts” (1987)
• Gaisa tilts (1990)
• Atlantu nams (1995)

Atsevišķas publikācijas

• Krītošs akmens putns (Jaunā Gaita, nr. 84, 1971)
• Podiņkrāsns (Jaunā Gaita, nr. 89, 1972)
• Aivara Kalves stāsta „Veltījums pērnajam rudenim” radiolasījums. Piedalās Mārtiņš Vērdiņš, Varis Vētra, Imants Adermanis, Uldis Vazdiks Astrīda Vecvagare, Osvalds Bērziņš, Helmuts Kalniņš. Rež. Jānis Vītoliņš. 1978. gada ieraksts (Latvijas Radio arhīvs)
• Aivara Kalves stāsta „Sencis” radiovariants. Lasa Juris Pļaviņš, Jānis Brodelis, Ārija Stūrniece. Režisore Antonija Apele. 1991. gada ieraksts (Latvijas Radio arhīvs).

Aivara Kalves arhīva materiāli atrodas Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī Rīgā, atsevišķi materiāli — arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā "Kalna Ziedi" un Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Ārējās saites

• Kalve Aivars Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
• Latvijas Folkloras krātuve^{[novecojusi saite]}