Pāriet uz saturu

Auce

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Auce nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Auce
Novada pilsēta
Raiņa iela Aucē
Raiņa iela Aucē
Ģerbonis: Auce
Ģerbonis
Auce (Latvija)
Auce
Auce
Koordinātas: 56°27′39″N 22°54′04″E / 56.46083°N 22.90111°E / 56.46083; 22.90111Koordinātas: 56°27′39″N 22°54′04″E / 56.46083°N 22.90111°E / 56.46083; 22.90111
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Dobeles novads
Pilsētas tiesības kopš 1924. gada 11. septembra
Vēsturiskie
nosaukumi
Autz, Alt-Autzen
Platība[1]
 • Kopējā 3,7 km2
 • sauszeme 3,6 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 2 173
 • blīvums 601,9 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss LV-3708
Mājaslapa www.auce.lv
Auce Vikikrātuvē

Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā. Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Dobeles. Vecauces pils ir viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 1920. gadiem bijušās Vecauces muižas saimniecību izmanto kā mācību bāzi topošajiem lauksaimniecības speciālistiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Auces vēsture

1889. gadā pie Jelgavas–Mažeiķu dzelzceļa sāka veidoties Vecauces miests, kurā Pirmā pasaules kara laikā Vācijas Impērijas karaspēks no 1915. līdz 1917. gadam ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku (Artillerie-Fliegerschule Ost I). 1920. gadā Vecauces muižā tika ierīkota Latvijas Universitātes mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tika izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā ieguva pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts Auces ģerbonis.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auce atrodas Zemgales dienvidrietumu daļā. Auces apkaime atrodas triju dabas un reljefa reģionu saskarsmes punktā. Tās apkārtnes ziemeļu daļa paceļas līdz 152 m virs jūras līmeņa, bet austrumu stūris skar līdz 75 m augstā Zemgales līdzenuma rietumu nomali. Starp Auci un Bēni ir Dienvidkurzemes zemienes Zemgales un Vadakstes līdzenuma robeža, dažus kilometrus uz ziemeļiem sākas Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraine. Augstāko pauguru grupējumi ir rietumos no Auces — tai skaitā Dobes kalni un pauguri ap Īli. Netālu atrodas Lielauces ezers, no kura sākas Auces upe, bet Aucei cauri tek Vadakstes pieteka Līgotne. Pilsēta atrodas Lielupes un Ventas baseina šķirtnē.[4][5]

Pilsēta robežojas ar Vecauces pagastu ziemeļos un Vītiņu pagastu dienvidos. Auci šķērso autoceļš P104 Tukums-Vītiņi.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ledzīvotāju skaits Aucē pieauga neatkarīgās Latvijas laikā un gandrīz tāds pats palika padomju okupācijas periodā. Tas sāka samazināties pēc neatkarības atgūšanas negatīvas ataudzes un migrācijas rezultātā, tāpēc demogrāfiskā situācija Aucē ir nelabvēlīga. Lielākā nacionālā minoritāte ir lietuvieši, agrāk Aucē dzīvoja ari ebreji (6%), vācieši, vēlāk pieaudzis krievu īpatsvars.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1912ap 2000—    
19201 547—    
19252 655+71.6%
19353 326+25.3%
19593 660+10.0%
19703 193−12.8%
19793 195+0.1%
19893 347+4.8%
19973 434+2.6%
20003 216−6.3%
20103 067−4.6%
20113 046−0.7%
GadsIedz.±%
20122 981−2.1%
20132 950−1.0%
20142 850−3.4%
20152 795−1.9%
20162 712−3.0%
20172 677−1.3%
20182 640−1.4%
20192 570−2.7%
20202 507−2.5%
20212 448−2.4%
20222 389−2.4%

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Signe Baumane (1964), Ņujorkā dzīvojoša latviešu animācijas filmu režisore, scenāriste, māksliniece un grāmatu ilustratore.
  • Vera Gribača-Valtere (1927–2023), latviešu aktrise

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecauces luterāņu baznīca
  • Vecauces pils (1842—1845) Akadēmijas ielā 11a – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem pieminekļiem — pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.
  • Vecauces luterāņu baznīca (1866) Akadēmijas ielā 1 – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmā koka baznīca šajā vietā uzcelta 1667. gadā.
  • Auces senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Jelgavas ielā, iepretim 13. un 15. namam. 1990. gada arheoloģiskajos izrakumos šeit tika atrastas 45 senlietas — darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas zemgaļiem 5.—13. gadsimtā.
  • Auces pamatskolas ēka Raiņa ielā 19, kurā mācījās rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Apceļosim Zemgali!. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. 1960.
  5. 5,0 5,1 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]