Auce

Auce
Auce;
	Novada pilsēta
	Raiņa iela Aucē
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Auce Auce
	Koordinātas: 56°27′39″N 22°54′04″E / 56.46083°N 22.90111°EKoordinātas: 56°27′39″N 22°54′04″E / 56.46083°N 22.90111°E
Valsts	Latvija
Novads	Dobeles novads
Pilsētas tiesības	kopš 1924. gada 11. septembra
Vēsturiskie; nosaukumi	Autz, Alt-Autzen
Platība
• Kopējā	3,7 km2
• sauszeme	3,6 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	2 154
• blīvums	596,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	LV-3708
Mājaslapa	www.auce.lv
	Auce Vikikrātuvē

Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā. Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Dobeles un 92 km no Rīgas. Vecauces pils ir viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 1920. gadiem bijušās Vecauces muižas saimniecību izmanto kā mācību bāzi topošajiem lauksaimniecības speciālistiem.

Vēsture

Pamatraksts: Auces vēsture

Vecauces muiža (Alt-Autz) pirmoreiz minēta 1616. gadā. 1889. gadā pie Jelgavas–Mažeiķu dzelzceļa sāka veidoties Vecauces miests, kurā Pirmā pasaules kara laikā Vācijas Impērijas karaspēks no 1915. līdz 1917. gadam ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku (Artillerie-Fliegerschule Ost I). 1920. gadā Vecauces muižā ierīkoja Latvijas Universitātes mācību saimniecību lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē izveidoja patstāvīgu pašvaldību, kas 1924. gada 11. septembrī ieguva pilsētas tiesības, un Vecauci pārdēvēja par Auci. 1925. gada 31. oktobrī apstiprināja Auces ģerboni.

Ģeogrāfija

Auce atrodas Zemgales dienvidrietumu daļā. Auces apkaime atrodas triju dabas un reljefa reģionu saskarsmes punktā. Tās apkārtnes ziemeļu daļa paceļas līdz 152 m virs jūras līmeņa, bet austrumu stūris skar līdz 75 m augstā Zemgales līdzenuma rietumu nomali. Starp Auci un Bēni ir Dienvidkurzemes zemienes Zemgales un Vadakstes līdzenuma robeža, dažus kilometrus uz ziemeļiem sākas Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraine. Augstāko pauguru grupējumi ir rietumos no Auces — tai skaitā Dobes kalni un pauguri ap Īli. Netālu atrodas Lielauces ezers, no kura sākas Auces upe, bet Aucei cauri tek Vadakstes pieteka Līgotne. Pilsēta atrodas Lielupes un Ventas baseina šķirtnē.^[3]^[4]

Pilsēta robežojas ar Vecauces pagastu ziemeļos un Vītiņu pagastu dienvidos. Auci šķērso autoceļš P104 Tukums-Vītiņi.

Iedzīvotāji

ledzīvotāju skaits Aucē pieauga neatkarīgās Latvijas laikā un gandrīz tāds pats palika padomju okupācijas periodā. Tas sāka samazināties pēc neatkarības atgūšanas negatīvas ataudzes un migrācijas rezultātā, tāpēc demogrāfiskā situācija Aucē ir nelabvēlīga. Lielākā nacionālā minoritāte ir lietuvieši, agrāk Aucē dzīvoja ari ebreji (6%), vācieši, vēlāk pieaudzis krievu īpatsvars.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1912	ap 2000	—
1920	1 547	—
1925	2 655	+11.41%
1930	2 900	+1.78%
1935	3 326	+2.78%
1959	3 660	+0.40%
1970	3 193	−1.23%
1979	3 195	+0.01%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1989	3 347	+0.47%
1997	3 434	+0.32%
2000	3 216	−2.16%
2010	3 067	−0.47%
2011	3 046	−0.68%
2012	2 981	−2.13%
2013	2 950	−1.04%
2014	2 850	−3.39%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2015	2 795	−1.93%
2016	2 712	−2.97%
2017	2 677	−1.29%
2018	2 640	−1.38%
2019	2 570	−2.65%
2020	2 507	−2.45%
2021	2 448	−2.35%
2022	2 389	−2.41%

Ievērojamas personības

Signe Baumane (1964), Ņujorkā dzīvojoša latviešu animācijas filmu režisore, scenāriste, māksliniece un grāmatu ilustratore.
Lilija Berzinska (1978–2026), latviešu rakstniece
Vera Gribača-Valtere (1927–2023), latviešu aktrise

Apskates objekti

Vecauces pils (1842—1845) Akadēmijas ielā 11a – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem pieminekļiem — pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.
Vecauces luterāņu baznīca (1866) Akadēmijas ielā 1 – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmā koka baznīca šajā vietā uzcelta 1667. gadā.
Auces senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Jelgavas ielā, iepretim 13. un 15. namam. 1990. gada arheoloģiskajos izrakumos šeit tika atrastas 45 senlietas — darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas zemgaļiem 5.—13. gadsimtā.
Auces pamatskolas ēka Raiņa ielā 19, kurā mācījās rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte.

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
↑ Apceļosim Zemgali!. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. 1960.
1 2 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[3] Apceļosim Zemgali!. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. 1960.

[:1-4] 1 2 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.

[1]

[2]

[3]

[4]