Aivars Neibarts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aivars Neibarts
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 5. decembrī
Valsts karogs: Latvija Liepāja, Latvija
Miris 2001. gada 11. februārī (61 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Sarmīti Neibarte
Literārā darbība
Pseidonīms Ņurbulis
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte


Aivars Neibarts (Ņurbulis) (dzimis 1939. gada 5. decembrī Liepājā, miris 2001. gada 11. februārī Rīgā) bija dzejnieks, rakstījis gan garļaužiem (pieaugušajiem), gan īsļaužiem (bērniem).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gadā ar ģimeni no Liepājas devās bēgļu gaitās uz Vāciju, taču drīz vien atgriezās Latvijā.

No 1947. gada līdz 1972. gadam dzīvoja Torņkalnā, kam veltīja arī dzeju. Pirmā publikācija 1962. gadā žurnālā Karogs. Publicējies daudzos periodiskajos izdevumos, kā arī almanahā "Dzejas diena" un bērnu dzejas almanahā "Garā pupa".

Studējis Latvijas Universitātē.

Bijis Vides aizsardzības kluba biedrs, 1997. gadā piedalījies protesta akcijās pret Būtiņģes naftas termināla celtniecību, bijis arī citu akciju aktīvs dalībnieks.

Precējies ar Sarmīti Neibarti (1942), viņa audžudēls bija Uģis Vekters (1968-1994), kurš arī rakstīja dzejoļus, kuri apkopoti grāmatā "Parks naksnīgiem sienāžiem" (2001).

Piedalījies kinofilmās "Dzīvīte" (1989), "Rokenrols Baltijā" (1991, dziesma "Apvij rokas"), filmējies Unas Celmas filmā.

Miris 2001. gada 11. februārī savās mājās, ugunsgrēkā saindējoties ar dūmiem.[1]

2018. gada 10. martā notika Jaunā Rīgas teātra izrādes "Dieviņš pillā" pirmizrāde.[2] Tā ir režisora Alvja Hermaņa veidota monoizrāde, kurā A. Neibarta lomu atveido Guna Zariņa. Izrāde veidota pēc A. Neibarta dzejas motīviem, tajā skan Ingus Baušķenieka komponētas dziesmas ar viņa vārdiem.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mācos lasīt. Rīga: Liesma, 1968.
  • Lasāmgabali. Rīga: Liesma, 1973.
  • Reizrēķins. Rīga: Liesma, 1979.
  • Kvadrātsaknes. Rīga: Liesma, 1984.
  • Vārdošana. Rīga: Liesma, 1990.
  • Aiz septiņām mūžībām. Rīga: VAK "Mežaparks", 1999.
  • Torņkalna kentaurs. Rīga: Pētergailis, 2004.
  • Taureņkaraļvalstība. Rīga: Neputns, 2009.

Dzeja bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rūķis kā jau rūķis, Rīga: Liesma, 1984; atkārtots izdevums 1991. gadā.
  • Rīgas puika. Rīga: Liesma, 1987.
  • Bumbulītis Guļbuļzemē. Rīga: VAK "Mežaparks", 2001.
  • Timbakataibaka jeb čikučaks ričurača spēlmanīšiem. Rīga: Neputns, 2004.
  • Ola uz sola. Rīga: Liels un mazs, 2010.
  • Mājiņa. Rīga: Liels un mazs, 2013 [sērija "Bikibuks"]

Neibarta dzeja dziesmās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadalaiku dziesmas, Valts Pūce, Latvijas Radio koris, Sigvards Kļava, 2003:

  • Kāds mani sauc
  • Šahs
  • Papardes zieds Ziemassvētku naktī
  • Vasarīgas ainiņas dabiskas līgošanas

Jāņa Groduma komponētās dziesmas:

  • Ziņģe par bailēm
  • Baile par ziņģi
  • Līviskā ziņģe
  • Spoku koks
  • Seskodāle
  • Rožlaukums

1981. gada ziemā Mikrofons 80 aptaujā "Ziņģe par bailēm" iegūst 3.vietu

Indulis Ranka Mārupītes dabas parkā izveidojis pieminekli Aivara Neibarta piemiņai.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zum, zum, dzejniek! Aivars Neibarts [rakstu krājums]. Sast. Sarmīte Neibarte. Rīga: Pētergailis, 2019.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. BNS. «Traģiski gājis bojā dzejnieks Aivars Neibarts». delfi.lv (latviešu), 2001-02-13. Skatīts: 2019-03-21.
  2. JRT - DIEVIŅŠ PILLĀ

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]