Mārupīte
| Mārupīte | |
|---|---|
 | |
| Izteka | Medema purvs 56°52′05″N 24°01′28″E / 56.86806°N 24.02444°E |
| Ieteka | Daugava 56°56′37″N 24°05′09″E / 56.94361°N 24.08583°EKoordinātas: 56°56′37″N 24°05′09″E / 56.94361°N 24.08583°E |
| Caurteces valstis |  Latvija |
| Garums | 11 km |
| Kritums | 15 m |
| Baseina platība | 35,4 km² |
| Galvenās pietekas | Bieriņgrāvis |
 Mārupīte Vikikrātuvē | |
Mārupīte ir neliela upe, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā. Sākas Medema purvā starp Stūnīšiem un Tīraini. Augštecē upes gultne iztaisnota un savāc apkārtējo purvu un polderu ūdeņus. Pie Petriņciema upe pagriežas uz austrumiem un pa izteiktu ieleju šķērso kāpu grēdu. Bieriņos upes krastā ierīkots Tēlnieku parks, šeit pievienojas labā krasta pieteka Bieriņgrāvis. Torņakalnā uz Mārupītes ierīkots Māras dīķis, izteka no kā tiek regulēta ar slūžām. Lejpus Māras dīķa ierīkoti Arkādijas parks un Uzvaras parks. Ietek Daugavā aiz Raņķa dambja Āgenskalna līcī.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 20. gadsimtam saukta par Māras dzirnavu grāvi, kas pie Kobronskansts ieplūda Kīleveina grāvī. Līdz pat 1924. gadam uz Mārupītes atradās vienas no senākajām Rīgas dzirnavām — Māras dzirnavas (sākotnēji sauktas par Marijas dzirnavām), kas mūsdienās zināmas no Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" un no romāna ekranizācijām — "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972),[1] lai gan filmā uzņemts Zlēku dzirnavu dīķis.
Mežaparks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārupītes krastos atrodas īpaši aizsargājams biotops — melnalkšņu staignājs,[2][3] Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.
Bieriņu apkaimes biedrības projekta "Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga" īstenošanas laikā 2023. gadā sakārtoja parka centrālo laukumu, ierīkoja autostāvvietu, norobežoja parka teritoriju no Slampes ielas. 2025. gada vasarā Rīgas pašvaldība 15,5 hektāru platībā sāka Bieriņu apkaimes Mārupītes mežaparka infrastruktūras uzlabošanu, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai. Līdz 2026. gada vidum Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments plāno īstenot trīs no sešām projekta kārtāmː
- uzbūvēs trīs jaunas Mārupītes caurtekas, atjaunos celiņu grants un asfaltsegumu;
- uzstādīs 196 jaunus gaismekļus un uzbūvēs 6000 metrus apgaismojuma tīklu;
- Ozolplacī uzbūvēs bērnu rotaļu laukumu ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu.
Turpmākajās trīs projekta kārtās plāno jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi.[4]
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labā krasta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Vella kalpi kāvās Māras dzirnavās[novecojusi saite], Antra Gabre, "Rīgas Balss", raksts pārpublicēts portālā apollo.lv 10.12.2005., pārskatīts 05.01.2009.
- ↑ Mārupītes parkā iznīcina Eiropā aizsargājamu biotopu. Atklāta vēstule Rīgas domei, Ieva Rove, raksts portālā diena.lv 15.05.2008., pārskatīts 05.01.2009.
- ↑ Dumbrāju dižkoki, G. Eniņš, raksts izdevumā "Vide un Laiks", 1999/3, pārpublicēts mājaslapā dabasretumi.lv, pārskatīts 05.01.2009.
- ↑ Mārupītes mežaparkā Rīgā sākta jaunas infrastruktūras izbūve lsm.lv 2025. gada 8. augustā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Dabas fonda projekts: Mārupītes dabas kompleksa izpēte[novecojusi saite]
- Marijas dzirnavas — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca